Bauskas un Rundāles pilis
Biju abās pilīs. No Bauskas pils torņa smuki skatīties rudenī. Bet maz kas no tās pils palicis. Pat tie atlikušie 10 m pazemes ejas, kas nesen vēl esot bijuši ložņājami - aizbiruši, un neviens netaisās tos atrakt.
Par Rundāles pili gan jāsaka, ka ar pāris stundām tur ir par maz. No skolas laikiem nekas īpaši nebija palicis atmiņā, bet tagad tur ir, ko redzēt, ko sajust, un par ko padomāt. Vajag vismaz visu dienu, lai izstaigātu pili, dārzu, un vēl to rožu izstādi, kurai diemžēl laika trūkumu dēļ tā arī sanāca - tikai izkriet cauri. Un beidzot, beidzot - es guvu atbildi uz jautājumu, kādas bija toletes "tajos" laikos. Labi, tie nav viduslaiki, bet istabiņa aiz pils saimnieces buduāra bija forša, ļoti grezna, bet mīlīga, un porcelāna podiņš - fifīgs. Un ļoti maziņš. :))
Dārzs vēl ļoti "jauns", bet drīz, varbūt pat nākošgad būs ļoti skaisti. :)) Varbūt nākošgad tur pavadīt atvaļinājumu??
Bet par Rožu izstādi, un visādām tāmlīdzīgām izstādēm, un grāmatām, man ir izveidojies tāds priekšstats, ka tas ir kaut kas līdzīgs, kā uzrakstīt kursa vai diplomdarbu. Tikai kursa/diplomdarbus liek rakstīt skolā, tāpēc tā attieksme bieži vien, vismaz man, ir - ka tik nogrūst, un pēc tam pašai žēl - tēma taču interesanta!! Bet, ja cilvēks pats ķeras klāt - tad viņš izurķējas tā kārtīgi, un diez vai viņu moka sajūta, ka ehh, būtu vēl viena nakts... Un vēl man ir sajūta, ka šādi cilvēki, kuri paši tā ķeras klāt un ņemās, un saveido kaut ko tādu, gan nav "mākslinieki klaisikie" - gleznotāji, dzejnieki un rakstnieki, bet viņi ir pielīdzināmi labiem amatniekiem, un tas ir kaut kas daudz vairāk, par cilvēku parasto, un dažkārt - daudz ilgdzīvotspējīgāk un cēlāk par "mākslinieku klasisko" veikumu.