sveiki gauja
Esmu atpakaļ no Liepājas.
Baigi patikās man šī ekskursija.

Paceļam piestājām kaut kādā kafejnīcā, kur citi jau bija paspējuši šo to "ieķemmēt", kā saka :)
No sākuma braucām uz kaut kādu miestu Liepājas rajonā, kur mūs sadalija komandās un vajadzēja meklēt viskaut ko, piemēram, cept pankūkas uz ugunskura. Pannu, olu, miltus, rūgušpienu vajadzēja sameklēt kaut kur paslēptus pļavā. Daži labi uzcepa bez olas, un skolotājām vajadzēja to visu nogaršot. Mūsu ola bij nu tā tīri normāla :)
Pēc tā vajadzēja meklēt dažādus priekšmetus un lietas no dabas priekš kaut kāda spociņa zālēm, jo viņš, redz, esot saslimis. Bērnu spēles :D
Tad gājām baigi "grūtajā" šķēršļu gājienā, un tad braucām uz Dzērves pamatskolu. Tā laikam viņa saucās.
Sākās viss ar spēli "Banāna izvilkšana cauri visu komandas locekļu drēbēm". Un tad jau gājām vakariņās. Vakariņas bija "ļoti" garšīgas. Zupa kaut kāda auksta, kartupeļi vēl bij normāli, ko mēs arī ēdām un tajā saldajā nu nez. Man viņu negribējās. Pa to laiku kad gājām uz virtuvi jeb ēdamzāli visiem bij jākliedz: "Mīļā saimniec, dod mums ēst! LŪDZU!" :)
Pēc vakariņām mēs laikam meklējām pa to visu skolu tādas miroņgalvas no krāsainā papīra katrai komandai savā krāsā. Pēc tam devāmies ārā, kur notika lielā skriešana, maisu cīņas, futbola sitieni, utt. Tur bij jautri. Maisu cīņās bij jāuzkāpj uz sola tādā, kur jānotur līdzsvars un jāsit pretiniekam ar maisu :D un tā kurš pirmais nokritīs. Lielajā stafetē visai komandai bij jāizskrien visādi šķēršļi. Sīkāk nerakstīšu.
Pēc tam laikam devāmies uz kamīnzāli, kur uzkavējāmies nelielu brītiņu. Pēc tam sākās briesmu nakts. Tas bija vienkārši kaut kas. Šādu biedēšanu izjutu pirmo reizi. Bija jāsadalās pa četri (divi zēni, divas meitenes). Tad aizveda uz trepju sākumu un mēs gājām augšā. Un tad tik sākās. Ak dieevsss... Ko tik tur nedarīja, sita ar kaut kādiem priekšmetiem, baigais troksnis, kāju dipoņa, itkā līķis pakārts (lelle), tad ej tālāk pa gaiteni apžilbina acis, skrien pakaļ ar kaut kādu lukturi rokās un kliedz, viss tā sataisīts, ka negaidītākajā brīdī nobiedē un tu sāc skriet un gribas lai tas viss ātrāk beidzas. Tad vēl ieej gaitenī, un tur sākas it kā tāda zāģēšana. It kā kāds ar zāģi tev gribētu nogriezt kaklu, bet nu grīda visa trīc un tu bļauj un skrien tālāk, tad uzduries kaut kam un nokrīti, kas izrādās ir matrači un vēl kaut kāda budža karājas no kriestiem un sveces visur. Ej un domā, kad atkal kāds nobiedēs.
To visu nevar tā izstāstīt. Tas jāizjūt pašam. Tur tāāā..... Ārprāts :D
Pēc tam vēl viens pārbraudījums. Tur vajadzēja sekot lukturīšiem parkā un vākt aploksnes. Pēc tam jāsaliek vārds no zilbēm un burtiem, kas bija aploksnē iekšā. tad paziņoja visu sacīkšu rezultātus vai arī nē, tas bij iepriekš, pirms tā pārbaudījuma un kopvērtējumā mēs, protams, uzvaram! Jē :D
Vēlāk izsniedza diplomus it kā par to, ka esi izturējis visas tās mokas un neesi sajucis prātā, bet es saku, tajā šausmu gājienā, cilvēks ar vājākiem nerviem varēja ķert sirdstrieku tiešām.
Pēc tam it kā devāmies gulēt, bet gulēju es tikai vienu stundu. Kaut kur no 5 līdz 6.
Autobusā atlūzu un piecēlos tad, kad jau bija jāiet Liepāja uz molu apskatīt jūru.
Nezcik daudz neapskatījāmies, bet nu devāmies uz to cietumu. Saucās laikam Liepājās garnizona virssardze. Cik atceros. Tur atnāca baigi bargais cietumvīrs, kurš baigi nopietni visādus noteikumus teica, un tad lika tur parakstīties, un tad jau veda iekšā cietuma pagalmā. Lika nostāties vienā līnijā, nolīdzināties un tad stāstija tur kaut ko.. Bet tādā attieksmē itkā tas viss būtu īstenība un nopietnība. Katra mazākā kustība, smīns vai kaut kas cits uzreiz jāpilda 10 piepumpēšanās. Ja izdara viens, cieš visi utt. Nez cik reizes pumpējāmies, kamēr nesaskaitījāmies uz 1.2. :) Tad devāmies tajā ēkā iekšā un pastāsija mums tos vēstures notikumus saistībā ar to māju. Rokas visu laiku jātur aizmuguras, skats taisni ;D ehheheh aj, bet tas jau beigās gandrīzvai kļuva kā pieradums. Tik ej un aizliec tās rokas aiz muguras. Tad mūs tur ieveda kamerās un bija jāgaida ar rokām pie sienas un skats sienā. Izveda ārā un tad sākās visādi tur atgadījumi. Bija jāiet pie medmāsiņas un jāatbild vai man ir utis un blusas, iedeva tādu kartiņu un devos ārā. Atkal pie sienas jāstāv un tā visu laiku. Tad ieveda pie fotogrāfa, nobildēja un izveda, un tad pēc kāda laika ieveda pie tā galvenā, kurš uzdeva jautājumus. Mēs protams neko nezinajām un tādēļ vajadzēja tajās saucamajās tačkās doties no viena gaiteņa galu uz otru. Un grīda jau arī tā tīrākā. Rokas jau nebij nedaudz melnas. Ieveda vēlvienā kamerā. Tur vispār tik svece dega nekā nevar redzēt. Uzdeva atkal jautājumus. "Par ko sēžat?", "Kurā klasē mācaties?", "Ko darat brīvajā laikā?", bet neviens neko īsti par to brīvo laiku neatbildēja un atvērās durvis, un mūs izveda ārā atkal uz citu telpu. Tur lika notupties ar skatu sienā un ceļiem arī pret sienu, un tad kārtējo reizi nolika mūs par idiotu baru, ka mēs nekā nejēdzam, pat uz elementārākajām lietām atbildēt un izpildīt utt. Visu laiku tik stulbeņu bars, meitenes par zosīm, stulbās blondīnes arī tika piesauktas, viens ieguva iesauku "atsperu galva" vai kaut kā tā, tapēc, ka skruļļaini mati. Slinkums visu rakstīt.
Un pēc cietuma tad jau arī devāmies mājās.
Baigi daudz laika pagāja guļot, un kaut kur 19 bijām mājās.
Varu teikt vienīgi to, ka daudz ko ļoti es te nesarakstīju. Bija daudz visādu smieklīgu padarīšanu mūsu savā starpā un vispār. Lieliska ekskursija ar visām bailēm no spokiem un cietumsargiem! Tādu ekskursiju varētu atkārtot. Baigi patika man vismaz.
Tagad mani sauc uz pirti svinēt dzimšanas dienas te dažiem labiem, bet man nekur nevelk, jo kājas sāp, miegs nāk, nogurums baigais un rīt jau kaut kur 8:30 jāceļas..

ok nu baigi gari man te nācās visu pastāstīt,
bet apsveicu tos, kuri izlasija šo visu!!!