pikku_myy ([info]pikku_myy) rakstīja,
@ 2010-05-26 13:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:norwaytrip

Hjelmeland-Stavanger-Trondheim 24-26.05
Ar meiteni, pie kuras nakšņoju - Muzik - valodas barjeru pārvarēt izdodas samērā grūti, tomēr viņa mani cienā ar lieliskām tikko spiestām sulām, bet par nelaimi neatļauj neko darīt. Tomēr apkārtnes daba un dienas laikā piedzīvotā kompānija & lietas liek domāt, ka šī pietura Stavanger un Hjelmeland ir ceļojuma putukrējums ar odziņu.

Ap pusdesmitiem man zvana Kārlis, kurš domā, ka esmu pamodusies, bet diemžēl es neesmu gan, un atbildu ar tik aizmigušu balsi, šķiet, ka pārpratumu būt nevar. Taisnības labad gan jāsaka, ka ap to laiku gaisma bija sākusi spīdēt spožāk arī istabā, kur paliku. Pēc brīža gan jau saku Eritrejiski "paldies" = "anili" un dodamies aplūkot tuvējo apkārtni - visur slejas neticami augsti, interesantas formas kalni/pauguri, kas tālumā izblāv zilāki, bet ne tik zili kā fjordu ūdens. Gar 13-to ceļu skatam paveras šaurs fjords ar ļoti stāviem krastiem, kuru atceļā uz prāmi mēģinu iekadrēt, un pa milzīgiem, apsūnojušiem akmeņiem sanāk rāpties diezgan zemu, bet vienalga koki ir priekšā...
Drīz vien ierodamies pie puišu mājas, kas izrādās muzejs vai bijusi skola. Visādi veci priekšmeti, kas izrādās sasodīti interesanti. :) Tālāk pa tūristu taku, skanot tālumā klusai melodijai, pēc jautājuma, kas tā ir, abi vienbalsīgi atbild: "Aitas." (nekur neesmu redzējusi tik daudz aitu un kazu nogāzēs kā šeit), dodamies augšup vietējā kalnā. Izejam cauri apburtajam mežam: ar vārtiņiem aizdarītai meža teritorijai, kurā ir it kā mītu, it kā pasaku tēli no koka - zvēri, troļļi, avota gariņš un citi. Pa ceļam atrodam arī te kādu milzīgo kailgliemezi, lietu un krusu, kuri gandrīz liek iet atpakaļ, tomēr augšā paveras lielisks skats uz serpentīniem, ūdeni un apkārt esošajām virsotnēm.

Tā kā veikals ir ciet, sagrabinām pat tīri cienīgas un arī latviskas pusdienas no esošā. Vēl kāda h sarunu & jādodas uz prāmi.
Izčāpoju cauri mūždien vējainajai Stāvangerei un Sveinungs man pa telefonu izstāsta, kā nokļūt līdz autobusam. Tikko kā esmu tajā iekāpusi, secinu, ka man ir tikai 11 NOK, bet autobusi šeit vienmēr maksā vairāk. Apmulsusi vaicāju, kā nu būs, šoferītim. Viņš savukārt prasa, līdz kurienei braucot. Lieki teikt, ka pieturas nosaukumu ar Stavangeres dialektu norvēģu valodā es neesmu sapratusi. Nu, bet Stavangera? Stavangera, Stavangera. Ok, cik tad man tur bija? Šoferītis izsit man čeku par 11 kronām un braucu. Sveinungs mani sagaida pieturā, abi pasakāmies šoferītim (kurš noteikti zaudēja kādus 20 NOK). Bet man sanāca brauciens par teju pieklājīgu cenu :)
Izejam cauri nu jau pazīstamajai fermai un esmu atpakaļ 6 (Raiens joprojām ir te, un nedaudz stāsta, ko viņi šodien skatījuši) puišu kompānijā, kuri skatās futbola spēli. Hehe :) Uzzinu, ka vakardienas variants ar Preikestolen ir bijis veiksmīgāks, bet šie abi ir redzējuši vairāk, jo uzkāpuši pavisam augšā.

Tā kā Raiens grib un ir gribējis redzēt šejienes pludmali, drīz man jau ir aizdota Sveinunga vējjaka (kas tiek pārvilkta pāri manam džemperim un jaciņai) un mašīnā dodamies gar lidostu uz vienu no šejienes iecienītākajām pludmalēm. Atšķirībā no vairuma Norvēģijā (lai gan arī citur esot līdzīgas), šī ir klāta ar smiltīm, ir kāpas utt. Vienvārdsakot, kā Latvijā! Raiens stāsta (un arī ir rādījis bildes) ar melno smilšu pludmalēm, uz kurām karstās dienās degot kājas.

Vakarēšana sanāk nedaudz garlaicīgāka nekā šķitis iepriekš, jo datoriem un fecebook'iem ir neapstrīdama vara, toties viens no 5 dzīvokļa biedriem pēc pārējo pieprasījuma izcep vafeles un ap pusnakti tiekam pie labas tiesas norvēģu iecienīto beļģu saldumu ar sviestu un cukuru - tas, ko tajās liek iekšā, gan ir atkarīgs no reģiona. Pie mums ēd ar ievārījumu& krējumu un norvēģu sieru.

Kopā ar Raienu dalām CS viesu istabu "2. stāvā", kuri nedaudz atgādina laukus (istaba & bēniņi). Tā kā rīt, lai tiktu uz centru ar busu (kuram man nav naudas!) jāceļas laicīgi, ap tiem pašiem divpadsmitiem dodamies pie miera, tomēr es neatceros vēl, kad būtu ar kādu nopļāpājusi līdz ~2-3 un bijusi tik smaidīga. :D Nudien, kompānija ir pagadījusies visai interesanta. Nākamajā dienā atvadīšanās vilcienu stacijā ir diezgan romantiska, un es beidzot dodos izpētīt pilsētu. Man gan nelaimējas atrast veikaliņu ar nosaukumu "Shit", kas it kā tur kaut kur esot, bet saķert lieliskus skatus un pat noslēpties no vēja gan. :) Papļāpāju ar norvēģieti, kura rotaļu laukumā meklē auskaru, gan angliski, tomēr vilcienā visas sarunas (ja nu tās būtu tik garas) sāk notikt norvēģu valodā.

Iekāpju Stavangerē vilcienā ap 14iem, un man zvana Džonijs, kuram saku, ka esmu ceļā: Vai tad tu būsi jau šovakar? Saku, ka tikai rīt no rīta. Viņš: Oh, Anda, brauc atpakaļ, lūdzu brauc atpakaļ! Jāpiebilst, ka arī, kad biju Oslo pirmo dienu, viņš man piezvanīja, jo bija drusciņ satraucies, kā iet, vienai ceļojot. Jauki :) Un tā, Oslo ierodos ap 22iem, izmetu nelielu līkumu, un 23os jau izbraucu uz Trondheimu, kur esmu jau kopš 7.oo no rīta: 17h brauciens vilcienā neizrādījās daudz nogurdinošāks par braucienu no Liepājas uz Rīgu, pateicoties proporcionālam miega daudzumam. Somas izkrāmētas, bet vēl priekšā lielie mācību materiālu kalni un eksāmeni, pa ceļam no stacijas ielūkojos bibliotēkā un paņemu 2 grāmatas, kuras esmu rezervējusi.

Ar šo ierakstu cikls Norwaytrip (11.(10.)-26.05.) tiek noslēgts. Atklāti milzu kailgliemeži, haikošana un tas, ka katrai pilsētai ir citādākas bildes uz kanalizācijas vākiem, un ne tikai tas.
Zumzummm, paldies visiem, kas bija kopā ar mani, gan lasot, gan neatkārtojamajai un lieliskajai kompānijai! :)
Sauli!



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]edzinsh
2010-05-26 17:11 (saite)
Prieks!

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?