Tas ir astoņus gadus vecs raksts, un es šobrīd, iespējams, tā nerakstītu, bet te nu tas ir:

https://satori.lv/article/piedod-dievs

Tas radīja ažiotāžu, tostarp cibā un privātā komunikācijā. Lietotājs "avral" (neizpaudīšu cilvēka īsto vārdu, citādi mani apsūdzēs doksingā) publicēja vēstuli, un pēc tam izdzēsās. Vēstules kopija ir saglabāta, piemēram, šeit:

http://klab.lv/users/f3/69394.html

OK.

Kā jau teicu, šos viedokļus šķir 8 gadi, šajā laikā esmu kļuvis iekļaujošāks arī pret reliģiju un nacionālismu.

"Vai paņemsim citu piemēru - par homoseksuāļiem. Bet tīši izteiksimies pēc iespējas nicinošāk, aizvainojošāk, dehumanizējošāk un teiksim "pediņi". Vai jūs domājat, ka nevarētu uzrakstīt eseju ar argumentiem un atsaucēm, kas runātu tikai par kaut kādiem negatīvajiem aspektiem un gadījumiem. Runātu kā cilvēks, kas nekad ne ar vienu pediņu dzīvē nav sarunājies, nekad nevienu nav cilvēciski cienījis un tāpēc varētu teikt - pediņi ir bīstami, jo re, kur internetā rakstīts, kā viens pediņš pie skolas līda pie puišiem vidusskolniekiem. Re, kur ir pētījums par pediņu izdarībām staciju tualetēs. Re, kur rakstīts, kā pediņi pārnēsā slimības! Re, kur atsauce, kā divi precēti pediņi, no kuriem viens turklāt ir latvietis, Holandes bērnudārzos izvaroja bērnus! Pediņi ir bīstami mums un sabiedrībai. Pediņu tiesības ir jāierobežo."

Man, piemēram, nav nekādu problēmu ar tavām garīguma izpausmēm, un kritizēt kaut ko tik privātu man nešķistu adekvāti. Iespējams, mana nostāja pret reliģiju kopumā nav tik radikāla kā kādreiz, kad domāju, ka visas reliģiskās izpausmes ir nevēlamas. Arī organizētā reliģija noteiktos kontekstos var būt pozitīvs spēks, manuprāt. Par to arī rakstīju savā pēdējā publikācijā, ka gan nacionālismu, gan reliģiju ir iespējams atbrīvot no homofobijas.

Lai darītu kaut kādas labās lietas nav jābūt reliģiozam vai jācenšas tādam būt. Man šķiet ka darot ko labu, reliģiozu apsvērumu dēļ, cilvēki krietni liekuļo un vairāk ir ieinteresēti savas dvēseles glābšanā, nekā reālajā rezultātā. Kaut kādas labās lietas, kas padarītas balstoties uz morāliem, ētiskiem, ekonomiskiem, politiskiem apsvērumiem - ir daudz labāk. Reliģija, domājošam cilvēkam, labākajā gadījumā ir tikai viena no pieturām, ceļā uz savu izaugsmi. Man ir interesanti vērot kā, gan pie mums, gan pasaulē, pat priesteri pamet baznīcas klēpi lai dotos tālāk.

tādās valstīs kā Belģīja un Vācija?

Jēzus? Drīzāk Jezups

Ja tā būtu morāle, tad jau tas nozīmētu, ka vajag likt mierā visus radikāļus vai tos, kuriem ir tendence radikalizēties. Kaut kas tāds kā neziņot par varmāku, jo tad viņš tikai vēl vairāk satrakosies, labāk pa labam. Tāda morāle varbūt ir vienkārša, bet ne pārāk morāla un kristiešiem piedienīga.

Manuprāt, šiem pieminētajiem vārdiem nozīme ir nepārprotami skaidra. Piemēram, ar varmākas salīdzinājumu es domāju tieši to – cilvēku, kas dusmu vai kāda cita iemesla dēļ pielieto vardarbību pret līdzcilvēkiem.

Tūlīt vēl pateiksi, ka nesaproti nevienu vārdu, ko es saku, smalka retorika. Skaidri redzams, ka esi gatavs lietot demagoģiju, lai tikai panāktu savu.

Es atsakos uz kristiešiem skatīties kā uz varmākām, kurus "labāk likt mierā", kā tu piedāvāji ar savu stāsta morāli.

Man ir aizdomas, ka tu mani joprojām pārproti, bet tas nekas. Labāk pasaki, kādēļ būtu jāliek mierā kristieši?

Jo uztaisīt izņirgātu blogu ir tads trieciens

lol