Vēstule

« previous entry | next entry »
Feb. 14., 2013 | 05:40 pm

Ir daži tādi jēdzieni un sabiedrības grupējumu apzīmējumi, kas ir kā no man's land. Tie it kā apzīmē reālus, dzīvus cilvēkus, bet īstenībā nemaz tos neapzīmē. Tie ir kā bedre, kurā var mest jebko, jo zeme nav neviena privātīpašums. To var piedrazot jebkādā veidā, neuzskatot, ka tas ir kāda reāla cilvēka tiesību pārkāpums. Tāpēc arī nevienam nav tiesību par drazu apvainoties, sašust, "ņemt personīgi".

Viena tāda grupa ir tie sauktie "kristieši".

Tas, ka tāda drazas mešana notiek plašsaziņas mēdijos, portālu komentāros, tviterkontos, anonīmos komentāros pie rakstiem, piemēram, satori.lv, nav šīs vēstules tēma. Diemžēl ir arī tādi kristieši, kas rīkojas līdzīgi. Tā acīmredzot ir normāla, lai arī ne pārāk patīkama un inteliģenta liberālās demokrātijas sastāvdaļa. Tā, iespējams, pat spēlē kaut kādu sabiedrību līdzsvarojošo funkciju, jo neviens, paldies Dievam, vismaz šajā disputā neiet nevienu sist uz ielas.

Tas, kas mani uztrauc, apbēdina, sāpina un ļoti būtiski bojā manu un manas ģimenes dzīves kvalitāti, ir tuvu, senu draugu, labu paziņu, šo paziņu dzīvesbiedru, bijušo un esošo kolēģu un studiju biedru attieksme. Viņu nespēja uztvert un saprast, kā viņu diskurss, frāzes, dzēlieni, komentāri, satori raksti par "kristiešu" tēmu un piebildes pie šiem rakstiem izklausās tiem, kas ir "kristieši". Un kas ir viņu draugi.

Varbūt var atļauties to ilustrēt ar piemēru. Tur, kur jūs, dārgie draugi, paziņas un kolēģi, kas jūtat antipātijas pret "kristiešiem", savos blogu ierakstos, komentāros un citur rakstāt "kristieši", pamēģiniet ierakstīt kādas citas plašas, bet sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētas cilvēku kategorijas nosaukumu, pie kuras jūs piederat.
Piemēram, ja jums ir liekais svars, pamēģiniet visur tur kur, rakstījāt "kristieši", ielikt "resnie". Vai "bezdarbnieki", vai "cilvēki bez augstākās izglītības", vai "cilvēki ar hronisku depresiju", vai "veģetārieši". Kā tagad jums izklausās tas, ko tur rakstījāt vai kam jūs apakšā parakstījāties?

Ņemot piemēru ar resnajiem: Resnie ir aprobežoti un neizglītoti. Resnie ir neiecietīgi un uzspiež citiem savu resnuma ideoloģiju. Resnie melo paši sevi. Resnie netiek galā ar savām bērnības traumām. Resnajiem trūkst drosmes dzīvot un risināt reālās dzīves problēmas. Resnie dzīvo maldos un nav gatavi morāliem izaicinājumiem. Resnie ir resni tāpēc, ka viņus bērnībā nozombēja. Zinātnieki ir pierādījuši, ka būt resnam ir kaitīgi un bīstami sabiedrībai. Resnie mēģina uzkundzēties citiem. Resnajiem ir infantila morāle. Ja resnajiem ir bērni, tad, pat ja viņi savu resnuma ideoloģiju bērniem neaģitē, augt tādā ģimenē ir bērnu tiesību pārkāpums. Kā mēs varētu pasargāt resno bērnus no viņu resnajiem vecākiem? Mēs taču zinām, ka viņi savus bērnus neatgriezeniski samaitās, iedzīs tiem nāves bailes, neļaus domāt pastāvīgi. Jo resnums taču nav savienojams ne ar brīvību, ne ar liberāliem uzskatiem, kādus mēs, tievie ar neinfantilo morāli, šeit uzskatāmi šobrīd paužam.

Kāda būtu jūsu dzīve, ja jūs mēnešiem un gadiem ilgi regulāri savā frendlistē, komentu sadaļā un savu tuvu draugu vadītos brīvas domas portālos lasītu - es uzsveru vēlreiz - savu draugu, paziņu un kolēģu tekstus šādā un līdzīgā stilā? Cik stabila būtu jūsu nervu sistēma? Cik viegli jums būtu būt atvērtiem, pacietīgiem un iecietīgiem pret citiem? Cik ļoti jums gribētos iet ciemos pie cilvēkiem, kas tā runā vai raksta, vai kas savos blogos piešķir tribīni skarbiem resno apsaukātājiem un aplaudē viņu ierakstiem?

Paga! jūs teiksiet. Tu, avral, esi resns un tavs dzīvesbiedrs ir resns, tas visiem ir redzams, bet tad, kad mēs tā sakām par resnajiem, mēs nedomājam jūs abus! Jūs esat okej. Jūs esat normāli resnie, jūs citiem ar savu resnumu neuzbāžaties. Mēs domājām citus resnos - tos lielos, pretīgos, smirdīgos resnos, kas trolejbusos ir izsēdušies pa divām vietām, izgāzuši savas ļumīgās miesas, turklāt no ārzemēm saņem naudu sava resnuma propagandai. Viņi ir tik resni, bet turpina rīt! Ko? Tu apvainojies? Jocīgs esi? Paskat tik, viņš apvainojās! Ceļas kājās, ņem mēteli, saka, ka ies mājās... Kaut kas neticams! Ko tad mēs tādu pateicām? Mēs te tikai diskutējam. Mēs esam par runas brīvību. Jums arī, resnajiem, vajadzētu iestāties par runas brīvību.

Ā, jūs sakāt, - salīdzināt kristiešus ar resnajiem nav korekti? Jo būt kristietim ir izvēle, bet būt resnam - tikai dažreiz, slimības gadījumos. Tiešām? Jūs domājat, ka ja kāds gribētu portālam satori.lv uzrakstīt eseju par to, ka resno dzīvesveids ir tīrā izlaidība un gribas vājums, un vispār arī stulbums, un ka būt resnam ir kaitīgi, un ka resnie vecāki riskē savus bērnus arī izaudzināt resnus, tos nepareizi barojot, viņš tam nevarētu internetā piemeklēt argumentus un pat zinātniskas atsauces?
Vai paņemsim citu piemēru - par homoseksuāļiem. Bet tīši izteiksimies pēc iespējas nicinošāk, aizvainojošāk, dehumanizējošāk un teiksim "pediņi". Vai jūs domājat, ka nevarētu uzrakstīt eseju ar argumentiem un atsaucēm, kas runātu tikai par kaut kādiem negatīvajiem aspektiem un gadījumiem. Runātu kā cilvēks, kas nekad ne ar vienu pediņu dzīvē nav sarunājies, nekad nevienu nav cilvēciski cienījis un tāpēc varētu teikt - pediņi ir bīstami, jo re, kur internetā rakstīts, kā viens pediņš pie skolas līda pie puišiem vidusskolniekiem. Re, kur ir pētījums par pediņu izdarībām staciju tualetēs. Re, kur rakstīts, kā pediņi pārnēsā slimības! Re, kur atsauce, kā divi precēti pediņi, no kuriem viens turklāt ir latvietis, Holandes bērnudārzos izvaroja bērnus! Pediņi ir bīstami mums un sabiedrībai. Pediņu tiesības ir jāierobežo.

Vēl man ir jautājums portāla satori.lv vadībai. Un atkal - es atļaujos to uzdot tāpēc, ka portāla vadība man ir seni tuvi paziņas, iespējams, pat draugi. Vai jūs, roku uz sirds liekot, varat apgalvot, ka jūs publicētu kristiešiem un sevišķi kristiešu ģimenēm tik apvainojošu rakstu, kas būtībā aicina ierobežot reliģiozo vecāku tiesības, ja autors tādā veidā izteiktos par kādu citu vairāk vai mazāk marginālu grupējumu, pret kuru jūs personīgi justu lielākas simpātijas?
Piemēram, par budistiem. Vai par tiem pašiem resnajiem. Vai par homoseksuāļiem. Vai krieviem. Vai cilvēkiem, kas dažkārt smēķē marihuānu. Vai jaunajiem māksliniekiem. Vai tiem, kas pēdējās vēlēšanās balsoja ar "Vienotību".

Šo visu rakstot, es neaicinu atsaukt rakstu vai ierobežot citu tiesības izteikties - arī tad, ja viņu vēstījums ir aicinājums ierobežot manas un manu bērnu tiesības. Tieši pretēji - es ceru, ka portāla vadība nesenā raksta autoram Ingmāram Freimanim jau ir samaksājusi honorāru par darbu. Tā kā es šo ģimeni personīgi pazīstu, es zinu, cik viņiem šī summa ir nozīmīga. Apsaukājot citu mazu bērnu vecākus un publiski apšaubot viņu spējas izaudzināt laimīgus un sabiedrībai derīgus cilvēkus, Ingmārs Freimanis nopelnīja naudu, par ko pabarot pats savu mazgadīgo bērnu. Lai nu viņa bērnam šis rīcības piemērs ietu labumā.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}