atskaite
skatos kalendārā,ciparos un dienu nosaukumos,vārda dienu jubilāros. ar zīmuli apvelku šodienu. šī un nākamā pirmdiena. vēl divas pirmdienas vasarā. trešā jau septembrī (trešajā). cenšos atcerēties tos notikumus,ko gribēju šeit pastāstīt,aprakstīt,atzīmēt - kaut tikai priekš sevis. bet nesanāca. ne liekāka laika,ne kripatiņas apņemības,lai to īstenotu.
viss notiek. elpoju vasaru. dzīvoju vairāk vai mazāk mērenībās un ārējā mierā. jo iekšā aizvien vēl sēž nemiers par strauji tuvojošos septembri. desmito un visiem pārējiem datumiem un mēnešiem,kas aiz tā seko vismaz trīs gadus uz priekšu. šī vasara tiek pavadīta bezliteratūrā (tāpat kā rakstīt,arī lasīt nesanāk).

pozitīvais festivāls šķiet kaut kur pavisam tālu. un ir jau arī. gandrīz mēnesis apkārt. tās bija jūlija beigas (27./28.). maijā dzimušais sapnis tika piepildīts. redzēju savus mīļos stereophonics. biju pavisam tuvu,lēkāju,dziedāju līdzi,apkārt esot pavisam nepazīstamiem,taču patīkamiem,jo kaut kādā ziņā tobrīd man līdzīgiem jauniem cilvēkiem (maybe tommorow kopā dziedāšana bija viens no skaistākajiem šīs vasaras mirkļiem). aizbraucu viena,bet atgriezos mājās kā princese. sestdienas vakarā pēc stereophonics un neatkārtojamajiem,tik ļoti pozitīvi uzlādējošajiem james,kurus tiklab varēju arī neredzēt,ja būtu piekritusi doties mājās ar māras pazīstamajiem. uz telti iet vēl negribēju,sajūta bija tik laba,biju iztrakojusies ne pa jokam. viena staigāju apkārt gar bbc skatuves teritoriju. līdz kāds mani uzrunāja. sāka stāstīt kaut ko par igauņu lēno elektrību. aicināja līdzi noskatīties performanci. viņi tur bija vairāki. vecpuiši. ballītes noslēgums uz šosejas. vēl dažas nepazīstamas meitenes,kuras aizmuka,raķešu nobiedētas. es paliku. nākamā diena bija iepriekšējās neticams turpinājums.

7.augusta vakarā beidzot Vogelfrei kopā ar Aneti Dailē. viņai šķita par garlaicīgu,taču es nespēju pateikt neko sliktu (varbūt tas nozīmē,ka nevarēšu būt kritiķe?),jo patika. filma kopumā,katrs stāsts atsevišķi. skatījums uz vientulību patika. vienā filmā uzreiz vairākas dzīvē pazīstamas sejas - nekad vēl tā nebija bijis.

10.augusta piektdienā Prāta Vētras koncerts Siguldā. trīs stundu brauciens pa siguldas šoseju māras mašīnā ar klintu un lindu. stresošana par to,vai maz paspēsim. grandiozs sastrēgums,jaunas joslas. steigšanās ar kājiņām no kaķīšiem līdz panorāmas ratam,ēdot naktarīnu. kāda busiņa nostopēšana,lai ātrāka aizkļūšana,mašīnā skanot avrilas complicated. koncerta sākšanās pāris minūtes pēc mūsu ierašanās slēgtajā teritorijā, pusstundu pēc koncerta oficiālā sākumlaika. tik ļoti paveicās (renāram jau tika ziņots par sastrēgumiem). atkal biju viena,jo atvadījos no māras un viņas draudzenēm,kuras negribēja bīdīties uz priekšu,turklāt neatmetu cerības cilvēku biezoknī atrast laimu un viņas draudzeni,kura teicās būt kaut kur priekšā. tik briesmīgu publiku reti gadās sastapt. neatsaucīga,nekustīga,vairāk vai mazāk vienaldzīga. riebīga,dusmīga,īgna pret mani,kura pavisam nekaitīgi gribēja tikt tuvāk skatuvei. pret mani,kam šī grupa nozīmē simtreiz vairāk nekā viņiem,pusmūžniekiem,kuri atnākuši vienkārši paskatīties,paklausīties,jo piektdienas vakarā mājās sēdēt negribas. šeit stāv mūsu kompānija, ko tu te atlīdi, nevari paiet citur, tu man traucē, utmldz. mājupceļš divdesmitvagonuvilcienā laimas un viņas draudzenes kompānijā līdz zemitānu stacijai.

Otrdien,14.augustā Meinarda 1.gadiņa dzimšanas diena Priekuļos. ar tematisku torti,kurā viena svecīte (skanošā - ar happy birthday to you melodiju) un diezgan,es pat teiktu,grandiozu pašmāju (tēta sarūpētu) salūtu. Meinards tika nosēdināts savā krēsliņā galda galā un mūs smīdīnāja tā,ka smējāmies vēderu turēdami. galvenais,ka bija kristīne ar armandu. un babiņa galda pretējā pusē. un pirms pusnakts brauciens uz Aglonu. krusta ceļš. katrs ar savu svecīti gājām. pa īsāko ceļu,un tomēr. gregoriskie dziedājumi skanēja kā no citiem laikiem. mārtiņa lutera laikiem varbūt. apsēdāmies tur pat zālītē uz kalna. kādu nenoteiktu laiku klausījāmies sprediķi un tad lēnām devāmies prom. mazliet tikai redzēju no visa lielā notikuma,bet skaisti tik un tā.
patīkama palikšana preiļos līdz pat svētdienas rītam. tam visam pa vidu jaukas un reizē mazliet biedējošas sajūtiņas. gribu vēlreiz aizbraukt.

19.augustā jeb vakar - MTV B-Day kopā ar Jāni. ( diezgan interesanti bija pavērot sīkos tīņus - piedzērušos,sapīpējušos,vemjošos.) mums abiem patika Skamp,ieskaitot Ozolu viņu pēdējā dziesmā. bet Jānim patika gandrīz viss. Cosmos bija negaidīts pārsteigums. Let's get it started viņu izpildījumā varētu bez pūlēm sajaukt ar pašiem Black-Eyed Peas.

tas pavisam lielos vilcienos ir viss. vēl daudz būtu ko stāstīt.