Vakarvakarā sākot pirts padarīšanas, debesis bija apmākušās. Gulējām no pirts iznestajā dīvānā, kas netīši tika novietots to ļi zem klajas debess, to ļi zem cukuriņābolu ābeles. Pastiepu roku un cukuriņojos tā, ka pēc pirmās reizes 55 grādu temperatūrā (kas ir vislabākā pirtspadarīšanām) palika slikti no "rokas stiepšanas". Izejot ārā pēc visām reizēm iekš svīšanas-klačošanās padarīšanas, konstatēju, ka debesis pēkšņi kļuvušas nemākoņainas - pārdabiski (un ne jau nedabiski) daudz zvaigznes un ar to ik pa laikam paliekošajām meteorītu švīkām. Gāju savākt māsu, lai viņa arī piepildītu kādu vēlēšanos (vismaz ievēlēšanās vēlēšanos). Ar segām apbruņojušās, iekārtojāmies (un daudz reizes pārkārtojāmies) krēslos un zviļņos starp siltumnīcu un malkas šķūni - tur, kur virs galvas vairāk zvaigžņu. Ievēlējos kādas piecas vēlēšanās un aizmigu. Pamodos, ievēlējos vēl vienu un...atkal aizmigu. Un pamodos un ievēlējos vēl vienu un atkal aizmigu. Ja šeit odu būtu tikpat, cik iekš Vorohtas (UA), kas līdzinās skaitlim nulle, tad būtu sagaidījusi rītu ārpusē. Bet visā visumā. Jauki pavadītas brīvdienas laukos. Ah jā, azimirsu palielīties - es plus māsīca izkrāsojām pirts desiņ-vietu un koridori.