arī tādi ir brīnumi
esmu sākusi klausīties Björku.
izrādās,viņa arī manām ausīm var likties pavisam patīkama. ne visur un vienmēr - šur-tur,dažureiz.
albums Vespertine,piemēram,no pirmā ausu uzmetiena šķiet tāds,ko varētu saukt par savējo. ierindot mīļāko sarakstiņā.
diez vai tas būtu (tik drīz vai pat vispār) noticis,ja kāds pirms pāris nedēļām man nebūtu parādījis venus as a boy.