Sacerda ([info]invidia) rakstīja,
@ 2012-02-26 18:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
haters gonna hate
Izlasīju Meiteni ar Pūķa Tetovējumu un, patiesību sakot, īsti nav vēlēšanās ķerties pie atlikušajiem diviem ķieģeļiem aiz nicinājuma pret Mīkaelu jeb trakāko Gary Stu piemēru, ko gadījies redzēt - pusmūža kungs, darbīgs un savā profesijā lieliskus rezultātus sasniedzošs žurnālists ar tikai un vienīgi cēliem mērķiem panākt taisnību šai korumpētajā pasaulē un aizstāvēt sievietes, no kurām teju katra, kas šo tēlu sastop, uzreiz vai tuvāko nodaļu laikā sajūt nepārvaramu vēlmi likties ar viņu gultā (tas attiecas pat uz nesen brutāli izvaroto un ar autismu vai aspergeru sirgstošo Līsbeti, kuras visā grāmatas gaitā īpaši uzsvērtā nespēja mīlēt nevienu dzīvu dvēseli, šķiet, paredzēta tikai kontrastam ar to, ka Mīkaela šarmam nespēj pretoties pat viņa) un visas zināmu laiku pat gatavas pieciest faktu, ka viņš guļ ar pārējām un "neko taču nav solījis". Vai lēmumam par Danielu Kregu kā šī tēla atveidotāju pamatā kaut kādā mērā varētu būt viņa pieredzē atveidots slepenais aģents, kurš savā samākslotajā krutumā no Mīkaela diez ko neatpaliek?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaitnieks
2012-02-27 12:45 (saite)
Esmu redzējis, nevis lasījis, bet domāju, ka, ja viņš būtu Stu, tad pats ar lāpstu uzspridzinātu ļaunos, nevis sēdētu bēdīgs, gaidot, kad skuķis nāks glābt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kaitnieks
2012-02-27 12:48 (saite)
Bet es arī pēc filmas nevarēju iebraukt kas lika (tieši, kā tu uzsvēri - varotai un abūsotai) Līzbetei tik pēkšņi mesties džekam virsū, tāpēc prasīju Agnesei, kas ir lasījusi - un viņai it kā bija izskaidrojums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dakine
2012-03-04 09:08 (saite)
Tam, kāpēc pēkšņi bija jāliekas gultā, man arī izskaidrojuma nav. Vienkārši autors ir vīrietis un, radot neiedomājamās un garīgi nepakļaujamās sievietes tēlu, viņam šķita,ka jāliek viņai nodarboties ar seksu pēc pašas iniciatīvas un tikai seksuālu vēlmju apmierināšanai(izvarošanas faktu kā tādu viņaprāt laikam var aizmirst kārtīgi atriebjoties?).
Ar to "viņš taču neko nav solījis" tiek galā tikai nobriedušās dāmas, bet ne jau Līsbeta, kas, manuprāt, ir labi parādīts beigās un arī pārējās grāmatās, kur izpaužas aizvainojums kādu sagrautu, pat sev nedefinētu ilūziju dēļ. Un, lai kādam pieķertos, varbūt nevajag arī nekādu īpašu izskaidrojumu. Kaut kas labs jau ir tajā Blumkvistā - viņš visām ļauj būt viņām pašām,kas Līsbetai, protams, ir īpaši svarīgi. Bet vispār, protams, izlasot šo grāmatu rodas daudzi jautājumi, piemēram, man visneticamākais liekas fakts par Vennestrema kontu miljonu vieglo iztukšošanu.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?