Tam, kāpēc pēkšņi bija jāliekas gultā, man arī izskaidrojuma nav. Vienkārši autors ir vīrietis un, radot neiedomājamās un garīgi nepakļaujamās sievietes tēlu, viņam šķita,ka jāliek viņai nodarboties ar seksu pēc pašas iniciatīvas un tikai seksuālu vēlmju apmierināšanai(izvarošanas faktu kā tādu viņaprāt laikam var aizmirst kārtīgi atriebjoties?).
Ar to "viņš taču neko nav solījis" tiek galā tikai nobriedušās dāmas, bet ne jau Līsbeta, kas, manuprāt, ir labi parādīts beigās un arī pārējās grāmatās, kur izpaužas aizvainojums kādu sagrautu, pat sev nedefinētu ilūziju dēļ. Un, lai kādam pieķertos, varbūt nevajag arī nekādu īpašu izskaidrojumu. Kaut kas labs jau ir tajā Blumkvistā - viņš visām ļauj būt viņām pašām,kas Līsbetai, protams, ir īpaši svarīgi. Bet vispār, protams, izlasot šo grāmatu rodas daudzi jautājumi, piemēram, man visneticamākais liekas fakts par Vennestrema kontu miljonu vieglo iztukšošanu.