*
Naktī murgoju par iespējamo tuvāko nākotni - rādījās visādi tuvaki un tālāki cilvēki. Bet pamostoties sapratu,ka tāpatās nav jau jēgas stresot un kaut ko ķert un grābt,neko tas nemainīs. Labāk jāpagaida kādu laiciņu un jāskatās, kas notiksies. No rīta pamodos no modinātāja un kādas 5 minūtes pavadīju domājot, kāpēc vispār šorīt esmu uzlikusi modinātāju. Nevarēju izdomāt un gulēju tālāk. Tad pēc kādām 15 min atkal pamodos un domāju,ka nevar būt tā,ka esmu uzlikusi modinātāju tāpat vien. Un pēc kādām 10 min atcerējos,ka vispār taisījos braukt uz Kleistiem semināroties kopā ar Annu un Kolīti. Nu neko aizbraucu - nosalu nejēdzīgi, bet vispār bija tīri jauki. Tagad sāku jau just pirkstus, tad jau būs labi.