---
Nedēļas nogales kultūras dzīve.

Piektdiena. "Filth".

Iespaidi jau ieciboti, skat. iepriekšējos ierakstus.

Sestdiena. "Zig Zag".

Tas tā mīļi, ka grupa "Linga" bija iesildītāji grupai "Zig Zag". Bet tas, protams, nemaina to, ka grupa "Linga" ir šlāgermūzikas grupa, un to nav iespējams bez vīpsnas klausīties. Ja agrāk viņi bija latviešu Billijs Aidols (kas pats par sevi jau arī nav nekas godājams), tad tagad viņi vairs nav pat tas. Nobeidza ar "Krodziņu", lai visiem vīpsnātājiem vēl vairāk pasvītrotu, ka šitais nu nav tas, kam jāskan "Nabaklabā". Jancīgi, ka pie taustiņiem grupai "Linga" bija Aigars Krēsla. Tad sekoja prezentējamā dubultalbuma dziesmu izpildīšanas sets nosacīti "vecajā" 1987.gada "Zig Zag" sastāvā ar dažiem papildinājumiem. "Pārāk daudz ģitāru", "neskan tā, kā jāskan īstam zig-zagam"... Tādas varēja dzirdēt atsauksmes publikā. Lai gan, pat šie bubinātāji atzina, ka vispār jau pasākums, ka atnāk Vasiļjevs un uzdzied "Vējam" vai "Mīli mani", ir tāds vienīgs un unikāls pa daudziem desmitiem gadu, un tāpēc vien visu cieņu. Un tad GL gāja mājās, bet pēc laika bija trešais sets ar "mūsdienu" "ZigZag" - tādu, kādu mēs to mīlam, ar visiem čikeniem un auto, un Timoško smuki gaudoja "Parazādas" sākumā. Rezultātā sanāca, ka "Signe melo" tika dzīvajā nodziedāta trīs dažādās versijās visa vakara laikā - "Lingas", "vecā Zigzaga" un "jaunā Zigzaga" versijās. Un vēl man ir jaunais dubultalbums, un es to mašīnā griežu uz riņķi jau otro dienu.

Svētdiena. "Vectēvs".

Aizvedu meitu paskatīties "Vectēvu". Bija ļoti apmierināta. Saprotu, ka pamatā tas ne jau izrādes jēgas dēļ, bet Daudziņa atraktivā stāstījuma dēļ. Bet tas nekas, gan jau bērnā iesēta kultūrkontekstu izpratne kādreiz nāks labvēlīgi atpakaļ. Tāpat pārrunājām, ka "pirmais un otrais ir tādi, kas varētu arī tagad šaut cilvēkus", bet "trešais ir vissakarīgākais, jo karā nav neviena labā". Bet vispār, ja skatās lielā cilvēka acīm, tad nevar nepamanīt, ka VD ir sācis haltūrēt pa šiem četriem gadiem, kas izpaužas pat tādos formas jautājumos, kā nekonsekvence varoņa runas akcentā. Un tas drusku sit ārā no stāsta baudīšanas. Bet joks ar "špicglāzīti kagora" gan pa četriem gadiem kļuvis vēl izslīpētāks.