.
Sniegpārsla krītot izkūst uz mašīnas kapota,
krūtīs iedur dīvaina sāpe,
lietus lāse iekrīt ūdenī un pazūd,
krūtīs ieskanas dīvaini skumja skaņa,
krusa sāk spēlēt bungas pa manu palodzi,
krūtīs kaut kas sitas spēcīgi un neprātīgi,
aizdegas mežš un deg cilvēce,
sirds dungo līdzjūtības meldiņu,
Tu pasmaidi,
sirdī vienladzība.