Visādi pigori
Piektdienas vakarā aizgājām uz "Polustanok" Krievu drāmā. Māmiņ mīļo! Cik amatieriska aktierspēle! Tā jau parasti pēc JRT nevar paskatīties uz Dailes vai Nacionālā šausmīgo samākslotību. Bet šeit nebija pat tā. Te bija pilnīgs skolas dram-kružoks. Gruzdovs bija smuki iecerējis to inscinējumu, arī luga ir visai spēcīga. Bet visu nočakarē amatieriskais izpildījums. Gan aktieri, gan pat skaņu cilvēks (pēc programmiņas pat divi, pie tam abi Marinas vārdā) - tik nemākulīgi slēdza iekšā ārā mūziku... Au bija redzējusi Olingeres "Puspieturu" (viena no pāris izrādēm, kuras es JRT neesmu redzējis). Teica, ka nevar i salīdzināt, cik tur labi tā pati luga bija nostrādāta.

Sestdien pa dienu par godu Svētku laikam un Vācieša nedēļai ar meitu aizstaigājām līdz Vācieša memoriālajam muzejam. Ar domu - tak vajag vienreiz tur aiziet nevis uz pasākumiem, bet tieši uzzināt daudz jaunu vai atsvaidzināmu faktu par Dzejnieku, kas noderētu gan lielajiem, gan vienpadsmitgadīgajai. Pie tam dzīvojam tak viņa vārdā nosauktajā ielā - svēts pienākums. Cerētā vietā saņēmām Latvijas tradicionālās muzejniecības paraugstundu divu stundu garumā. Vispirms haotisku darbinieces apziņas plūsmu par Pārdaugavu, par Glavļitu, par Azarovas tēva darbu kodolķīmijā, par kristietību, utt, utt. Bērns vēlāk atzinās, ka nebija sapratis lielāko daļu, tā kā kultūrizglītība nesanāca nevienā acī. Visa laikā mūs aizmirsa pat izvadāt pa visām istabām. Beigās ieveda "audiovizuālajā istabā" un paskaidroja, ka esot četras ar pusi stundas materiāla, ko mēs gribot. Nosauca saturu, mēs izvēlējāmies "Brežņeva laikus", cerībā beidzot iegūt cerētos faktus. Darbiniece triumfāli nodzēsa gaismas, aizvilka aizkarus, ieslēdza projektoru un aizgāja... Sākās multene "Kabatā" - par to, ka lielā, zaļā muša mira... Well! Bet ne jau uz projektora, uz datora ekrāna vidiņā kaut kādā 2x3 collu thumbnaila formātā. Tad gan beidzot sapratām, ka jālaižas, un spurdzām, ejot pa Vācieša ielu uz mājām, ka nedabūjām cerētos faktus, bet vismaz izbaudījām performanci "Muzejniecība". Arī bērns to uztvēra ar humoru, paldies Dievam.

Sestdienas vakarā - "Rupucis" JRT. Nu normāls tāds JRT vidējā līmeņa gabals. Nav, kur piesieties, Piņķis vispār zvērā labs. Bet tomēr kaut kā neuzkačāja to iekšējo konfliktu tie tēli tā, lai man būtu pavisam jauks pārdzīvojums no šī stāsta.