skola, skoliņa
Kas ir tas par spēku, kas mani tur un nelaiž vaļā? Dafiga daudz jāmācās un jādara, bet ko es - neko. Ik pa brīdim iedomājos, ka jādara tas, tas un arī tas, bet tā tas viss arī paliek gaisā karājoties. Būs jāsastāda darbu saraksts, citādi šitā nepieķeršos klāt. Nekas, nekas - gan jau pati sevi nākošnedēļ izmācīšu, jo nebūs jau kur likties - nedēļa līdz skolas baigām. Tas laikam tāds studentu dzīves stils - pusgadu neko daudz nedarīt un tad nedēļas laikā izdarīt visu iespējamo. Un katru gadu es ceru un domāju, ka es jau nu gan šogad visu darīšu laicīgi :D