Viss ir kļuvis sekls. Varbūt ar gadiem. Bet varbūt vienkārši. Tāpat. No zila gaisa. Pēcpusdienā apsēžos pie datora, paskatos iesāņus pa logu, un maija saule vairs ir tikai dzelteni pleķi nesen sazaļojušā zālē. Lietus ir pierimis. Bet man vienmēr bija patikusi maija saule. Maija saule vienmēr bija bijusi tik daudzsološa. Un svaigi izplaukušas lapas. Krūmu ēnas no rītiem uz ielas.
Brīžiem jūtos viegli, gandrīz ticami viegli. Tomēr citreiz naktīs gultā atkal piezogas dzīves rēgs, lai aizdzītu miegu. Citreiz naktīs es guļu gultā un ieklausos katrā troksnī, it kā gaidot, ka kuru katru brīdi var notikt kaut kāda katastrofa.