Melna diena.
Kā jau visam arī manām laimīgajām dienām pienāca gals šo pēcpusdien, kad es pametu Andras mīlīgo mitekli Stabu un Avotu ielas stūrī. No rīta, neskatoties uz fantastiski pacilāto garastāvokli, jutos ļoti, ļoti slikti, jo nebiju ēdis normāli divas dienas un nēesmu gulējis vairāk par 5h(ar izņēmumiem) pāris nedēļu. Jūtos izpumpēts, bet septembris ir tikai pusē. Jūtu, ka tā beigas paņems manus pēdējos spēkus un oktobris būs jāsāk "rehabilitējoties" (tb izvairoties no visa iespējamā, kas man varētu da-jeb-kādā veidā kaitēt).
Turpinot par šodienas bēdām. Šodien nokritu no riteņa, pēdas ir redzamas uz manas rokas, pleca un kājas. Sāp ne tik ļoti, cik sūrst un tas ir riebīgi. Iešu dušā, tam vaidzētu mani atsvaidzināt. Ritens no kura nokritu arī ir sabojāts - jāpēr jauns disks un, iespējams, ka riepa arī.
--atkāpe--
Roka man izskatās tā itkā es būtu ar to vilcis, piespiezdams no visa spēka, pa sagrieztiem stikliem.
--atkāpes beigas--
Es tomēr tramvajā vel nopriecājos, ka nēesmu neko pazaudējis, bet tā bij tikai ilūzija, kad mājās atnācis es secināju, ka mana ķēde, kuru karinu pie biksēm, ir pazudusi bez pēdām...