vispār baigi kruta tematika kādreiz rakstiem bija, vecie, labie laiki
lūk, iemetišu te vienu epiku

Leļļu paradīze

            Zinot vienu no FHM lasītāju slēptākajām vēlmēm attiecībās - lai partneris mazāk pļāpā, bet vairāk dara, esam ķērušies pie pētījumiem ideālo partneru meklējumos. Tādi un tādas patiešām pastāv - noņemiet cepures, lai dzīvo sekss ar manekeniem!

Rotaļlaukums pieaugušajiem

     Padzirdot briesmīgo vārdu "gumijas sievietes", prātā nāk tikai trīs varianti, kam tās varētu būt domātas. Pirmkārt, tie noteikti ir maniaki, sērijveida slepkavas un karaokes dziedātāji pēc trijiem naktī vienlaicīgi, jo morāli un fiziski kaut vai puslīdz veseliem
cilvēkiem principā šādas izklaides nebūtu nepieciešamas. Otrkārt, tie varētu būt filmas "Amerikāņu pīrāgs" un arī visu tās zināmo sīkvelu ilggadējie un nesamierināmi fani. Viņiem ir iemācīts kopoties ar pilnīgi visu, kas kustas un kas nekustas, tādēļ lateksa
cilvēkveidīgās būtnes varētu būt domātas labi, ja tikai iesācējiem šajā jomā - patiess "Pīrāga" adepts savā seksa kredītvēsturē spēj atzīmēt arī konditorejas izstrādājumus, radioaparātu un pie loga uzplaukušo kaktusu. Un, visbeidzot, ir arī trešais variants - tie ir džeki, kuriem ir pilnīga bezcerība ieiet trešā līmeņa kontaktos ar pretējā dzimuma pārstāvēm. Vai nu tas ir dēļ pārmērīgās kautrības dēļ vai arī pie vainas ir kādi citi iemesli - uz šo jautājumu skaidru atbildi jums nesniegs neviens. Bet skaidrs, ka drauga trūkums smagi jūtams un tā tālāk. Un galu galā mēs tomēr saprotam, ja ar lellēm noņemas mazas meitenītes, bet galīgi nesaprotam, ja to dara lieli, pieauguši tēvaiņi. Vai šie pieņēmumi atbilst patiesībai?    

Seksapatologi roku rokā ar psihiatriem norāda, ka ne vienmēr ir sastopama šāda situācija. Lūk, pamēģināsim palūkoties tuvāk, kas tad īsti ir šāds gumijas draudzenes īpašnieks, un kas viņam ir licis spert šādu neprātīgu soli, uzsākot kopdzīvi ar manekenu, kas diemžēl nespēj nekādi aizpildīt īstas beibes nišu tavā dzīvē – ēst nevāra, naudu mājās nenes, tavu septiņpadsmit dažādos sieriņus nemazgā un pat negrib atņemt pulti, lai izslēgtu futbolu? Kā dzīvot tālāk? Kādā interneta saitā ar savu slimības vēsturi dalās pilsonis vārdā Deivkets – silikona draudzenē Sidorā viņš ir atradis brīnišķīgu un uzticamu dāmu, kas vēl piedevām ir brīnišķīga klausītāja. Bez visa tā, viņi abi vēl ir goti ar abpusējām maniakālās depresijas lēkmēm (ja kādam par šiem visiem neapšaubāmi aizraujošajiem faktiem rodas šaubas, lūdzu, apmeklējiet, lapu http://www.kuroneko-chan.com, kas ir Sidoras, hm, personīgais blogs) Jācer, ka mūsu šarmantajai dāmai nav iebūvēta pēcpusdienas vēnu griešanas funkcija, bet kā ir ar pārējiem? Daudzi lietotāji atzīstas, ka šāda lelle nav tiem nekas vairāk par pornožurnāla centrālo atvērumu trīsdimensiju formātā. Citiem, savukārt, ir īpaši attīstīts robot-fetišisms (jā, pastāv arī tāds!). Runājot par seksu, rotaļu biedri pārsvarā uzsver to, ka mīlējoties ar dārgākajiem variantiem, viņi pārsvarā nejūt nekādu atšķirību starp dzīvu sievieti un ne pārāk dzīvu – ir pat eksemplāri, kas mīlēšanās laikā izmanto prezervatīvus. Mēs gan nezinām, vai ir arī tādi, kas ir saķēruši no savas mīļotās lelles arī kādu nelabu slimību – parasti partneres tomēr ved visai monogāmu dzīvesveidu. Lai arī šo rindu autors atceras reiz dzirdētu nostāstu, kad kāds biznesmenis Haifā, mokoties ar pastāvīgo sava mitekļa apzagšanu, esot mājā ieviesis speciālu ziņkārīgajiem laupītājiem domātu gumijas lēdiju ar iekonstruētu žurku slazdu... Esot nostrādājis... Bet atgriezīsimies labāk atpakaļ pie tēmas – no kurienes šīs mākslīgās draudzenes vispār uzradās?  

Cenrādis: lētais gals

    "Gumijas sievietes" bija pazīstamas jau padomju laikos  - pat morāles sargu leģions nespēja atturēt gumijas mākslas kolekcionārus no viņu nelielās kaislības. Kā jau viegli var noprast, jaunā rotaļlieta visbiežāk ieceļoja pa jūru, tikai atšķirībā no citām kontrabandas precēm nereti jūrā arī atgriezās. Bocmanis izlaida gaisu savai Maijai vai Ritai, glīti to salocīja un iebāza kaut kur kajītes dzīlēs, lai tā pārāk nekristu acīs citiem siržu lauzējiem. "Dame de voyage" - tāds bija pirmais oficiālais mākslīgās pavadones nosaukums, un zīmīgs ir arī fakts, ka par tām mums jāpateicas fašistiem. Trīsdesmito gadu beigās japāņu flotē lelles tika atļauts līdzi ņemt uz zemūdenēm (tās ir briesmīgas vietas, kurās pat nāras netiek ielaistas), bet dažus gadus vēlāk šo praksi dzīvē ieviesa arī vācieši. Pareizās formās veidotās un ar nordisko raksturu apveltītās lelles izcēlās ar bezierunu paklausību fīreram un arī, hm, zemūdens seksa partnerim.  

No kā šīs intravertās lēdijas ir veidotas? Skatoties pēc cenas. Piemēram, vislētākie varianti ir taisīti no vinila gluži tāpat kā plates. Maksā aptuveni 50 dolārus un nebūt negarantē, ka tuvība ar viņām nekādā gadījumā neatstās apbēdinošu iespaidu uz tavu reproduktīvo sistēmu. Tiesa, spējas funkcionēt reproduktīvais aparāts diezin vai zaudēs, taču ārsti mēdz kratīt pirkstu un brīdināts par vinila hlorīda briesmām. Kā konkrēti briesmas izpaužas mēs neesam redzējuši un, paldies Dievam, tādēļ labāk pagriezt galvu nedaudz uz cenu skalas augšpusi, ja vien tu, protams, neesi īsts zvērināts vinila dīdžejs. Jā, 100-200 zaļās makulatūras vienību segmentā mums jau tiek piedāvāts īsts labi pazīstamais un uzticamais latekss. Atšķirības no iepriekšminētajiem variantiem ir jūtamas arī tīri vizuālajā plānā. Teiksim, ja lai pavadītu vakaru ar vinila Dacīti bija noteikti pirms tam jāizdzer pudele šņabja un jāpārskata pāris Pablo Pikaso mākslas almanahi, tad šoreiz mums jau komplektā tiek piedāvāta arī partneres seja un acis (plastmasas vai stikla, bet kurš tad tādiem sīkumiem pievērš uzmanību). Kvalitāte - pēc ražotāju samaitātības pakāpes. Tiesa, kā ziņo speciālisti, šim piedāvātajam seksmateriālam mēdz virspusē dažādu ķīmisku reakciju rezultātā izveidoties slānis ar cinka oksīdu, kā rezultātā būtu prātīga ideja savu jauniegūto meiteni vispirms aizsūtīt uz dušas telpām.

Mīli savu robotu!

    Ievērojami plašāks solis ir sperts virzienā, kura galotnes atrodas jau dažu tūkstošu dolāru apmērā. Šoreiz nekādu joku - tavas roķeles varēs droši grābstīties ap reālu silikonu, kura iekšpusē atrodas arī puslīdz ticama metāla versija par cilvēka skeletu ar visiem amortizatoriem un lokanām ķermeņa daļām.  Šī nianse ļauj seksuālo dzīvi ar manekenu krietni vien dažādot, objektam pret jauniem eksperimentiem nav nekādu iebildumu. Draudzenes galvaskauss var tikt izdaiļots pat ar īstiem matiem un tam vairs nav nepieciešama īpaša romantiskā pieeja ar elektrisko pumpi. Svars - aptuveni 30 kilogrami. Kā vēsta dažādi statistikas avoti, it sevišķi silikona meitenes ir iecienījuši Uzlecošās saules zemes pārstāvji - Japānā eksistē pat speciāls žurnāls žanra cienītājiem ar nosaukumu "Aidroid" (tirāža - 10 000 eksemplāru). Acīmredzot, mūsu pavisam tālo austrumu kaimiņiem ar tamagoči un Godzillu ir krietni par maz, un arī vēl senās zemūdens tradīcijas liek par sevi zināt. Kas attiecas uz citiem kontinentiem, tad situācija šeit ir nosacīti konservatīvāki - tā, piemēram, amerikāņi sev plastiskās dzīvesbiedres pa īstam sāka novērtēt tikai 1995.gadā, kad leļļu tirgus apjoms dubultojās un modeli nenācās kautrīgi nest no seksšopa uz mājām, paslēptu guļammaisā (variants - kaimiņu acu priekšā vilkt ārā no sava "kadiljaka" bagāžnieka), bet gan mierīgi pasūtīt caur internetu. Tieši tāpat arī atrisinājās jautājums par specifiskām prasībām - par pieciem tūkstošiem tu vari ļoti mierīgi saņemt Parisas Hiltones krustojumu ar Andželīnu Džoliju, un tev par to nekas nebūs. Ar šādu pakalpojumu klāstu nodarbojas populārā kompānija ar absolūti no reālās pasaules aizbraukušo nosaukumu „CybOrgas Matrix”. Kā apgalvo šie veiksmīgie uzņēmēji, kas ir sākuši darboties ar pavisam jaunām tehnoloģijām, un ir pat pamanījušies implantēt savām dūkulītēm interesantas audioopcijas, kuras var plašāk novērtēt izmantojot bezvadu austiņas (vai mēs tiešām beidzot saņemsim arī savu iSievieti?!) – nākotne ir tā saucamajā „shape memory” (formas atmiņa) materiāla īpašībā. Šobrīd šis materiāls ir ļoti elastīga alumīnija, niķeļa, vara vai cinka kombinācija, taču progresa vārdā tiek sperti arī soļi mākslīgā intelekta tuvināšanā dabīgajam: projekta autori cenšas ieviest pasaulē seksu ar robotiem, tādēļ, ja vēl pirms pārdesmit gadiem rakstnieka Filipa K. Dika idejas par replikantiem šķita diezgan nereālas, tad šobrīd vairs tā gan nešķiet. Tiesa, mēģinājumi radīt mehānisku sievieti šajā pasaulē gan galīgi nav nekas jauns – te mēs varētu pieminēt gan filosofu Renē Dekartu, gan izgudrotājus Lemalardē un Tomasu Edisonu, kuri iemācīja saviem radījumiem visu ko, bet tikai ne mīlēties. Tādēļ ņemsim un paskatīsimies, ko īsti ir iespējams iegūt par sešarpus tūkstošiem zaļo no interneta lapas www.realdoll.com – tātad mums tiek piedāvāti 14 seju tipi, 5 ādas toņi, 6 acu krāsas, plašas iespējas sejas kosmētikā, 10 parūkas un trīs intīmās frizūras. Kājas nāk jau epilētas. Sakiet, par maz? Pagaidīsim vēl pāris gadus!

Metam Makmallenam - cilvēkam, kurš šobrīd ir šīs industrijas karalis un imperators, ir tikai 25 gadi, bet viņa kompānijas apgrozījums ir 2 miljoni dolāru gadā. Lūk, kāds cits viņa klients, Maiks Kellijs stāsta par savu pieredzi: „Sākumā man teica, ka tas ir mazliet labāk nekā drāzt līķus, un man tas šķita labs arguments. Tagad zem gultas guļ veselas trīs draudzenes – Misti, Džazzi un Britti, piedevām Džazzi mats matā izskatās pēc Džennas Džeimsonas! Divreiz nedēļā es izvelku kādu no pagultes ārā, parūpējos par meitenes kosmētiku, un tad vēl katrai man ir ap 30 parūkām un simts bikini!”. Vēl cits laimīgais rotaļlietas ieguvējs ir sajūsmā par beibes konfigurēšanu – viņa zaķis ir sakombinēts no „Adamsu ģimenes” Mortīcijas kā arī japāņu skolnieču uniformas. Jā, izklausās tas viss nereāli un neiedomājami. Bet...dārgie FHM lasītāji, ja cilvēks ir spējīgs lellei nopirkt simts bikini, tad tajā taču kaut kas ir, vai ne?!