Šobrīd no sarunām starp Krieviju un Ukrainu izskan piesardzīgi optimistiskas notis. Vai tur varētu kas pavirzīties uz priekšu?
Jautājums — cik tālu Krievija varētu atkāpties? Jo viņiem ir ļoti tālu jāatkāpjas. Ko tas nozīmē varas vertikālei? Ja viņiem nav konkrēta veiksmes stāsta, ko pasniegt mājās, tas varētu būt Putina režīma gals. Tad ir jautājums, kas notiek tālāk? Tie, kas dzīvo varas vertikālē, diez vai būs ar mieru vienkārši noiet malā un atstāt kaut kādiem navaļnijiem vai pilnīgi nezināmiem valsts vadīšanu.

Acīmredzot tā nebūs. Tas nozīmē, ka ieiesim ļoti bīstamā periodā Krievijas vēsturē. Jautājums, vai tur būs kaut kāda veida pilsoņu karš, kādi spēki izveidosies, un cik ilgs laiks paies, pirms viņi nonāks pie kaut kādas demokrātiskas sistēmas. 

Es esmu optimists un domāju, ka tas ir pilnīgi iespējams. Mēs redzam, ka Maskavā un Pēterburgā ir ļoti liela opozīcija karam. Tas, ka laukos par to maz interesējas un atbalsta valdību, tā vienmēr ir bijis. Krievijas politiskie pavērsieni nekad nav notikuši laukos, tie notikuši Pēterburgā vai Maskavā. Tas ir ļoti nopietni, un tāpēc nav jābrīnās, ka Rosgvardija tik ļoti vardarbīgi vēršas pret jebkāda veida opozīciju. Tomēr ir slieksnis, kad pretestība kļūst lavīnveidīga un [tās apspiedēji] sāk domāt arī par savu ādu — vai viņu personīgajās un viņu ģimenes interesēs ir turpināt atbalstīt režīmu.

Tātad, jūsuprāt, karu var izbeigt tikai varas maiņa Krievijā?
Man ir ļoti grūti iedomāties citu scenāriju. Uzvara konvencionālā karā Ukrainā prasītu mēnešus. Iekarot visu Ukrainu un tad to noturēt ar esošajiem spēkiem laikam nav iespējams. Jautājums ir, kā viss var tālāk attīstīties? Kremļa politika vienmēr bijusi sarežģīta.