Pie vecākiem atrodas visi mani fotogrāfiju albūmi. Roka pati pastiepās pakaļ vienam no albūmiem un tas irādijās mans vidusskolas izlaidums. Skatījos bildes un joprojām īsti nevaru aptvert, ka pagājuši jau 3 gadi, kad viss beidzies. Tagad saprotu savus draugus, kas man vēl vidusskolā mācoties teica, ka vidusskola ir varen laba lieta un vēlāk tā dikti pietrūks. Man viņas pietrūkst, īstenībā ik pa brīdim uzaust patīkamas atmiņas un emocijas - kā bija tad. Tā tik bija dzīve :) Žēl, ka nevar atgriezties pagātnē, laprāt izlabbotu pāris sastrādātās kļūdas.
Bija dīvaini uz sevi skatīties. Liekas, ka tik daudz kas ir mainījies un palicis man svešs. Es gribu visu sākt no gala. Piedzimt gluži nē, bet sākt visu ar pamatskolu varētu gan.