Vakariņas

            Lai itāļi man piedod, bet tā arī neesmu iemācījusies ēst spageti ar mērci restorānos un citās publiskās vietās.

            Dzīvā mūzika ar dažādām spāņu, portugāļu, brazīļu un angļu populārajām melodijām, taču pārsteigums bija dzirdēt Marijas Noumovas dziesmu. Un portugāļi to atzina par pazīstamu un labu esam.

            Dažiem labiem ieceres, bet es pat cietos riekstus no ruma glāzes netaisot cimpelēt ārā!

Tagad zinu, kur tie putni ziemo. Grūti gan būs nākamajā rudenī, kad sals nāks un lapas kritīs, nedoties tiem līdzi. 

pārīšnovērojumi

            Man pretī sēž pārītis: mīlīgi čabinās un flirtē, smaida un bučojas, viens otrā ieskatās un rociņās sadodas... mīlīgi, nē? Jo īpaši tāpēc, ka abi tā ap gadiem 55. Priekā!

nu par tām mājām, mājām

Klausos Intaru Busuli un aizveru acis. Domas kāpj iekšā vilcienā rīga-jelgava, brauc, mazliet nosalst, drīz vien pabraucu arī garām Ozolnieku dīķim. Kad austiņās Mofo, domas dzīvojas pa Valmieras vilcienu – cauri mežiem, kupenu pilniem, egļu un priežu valstībai, miestiem, pakalniem un strautiem. Gandrīz, gandrīz tā.

Saulainās dienās debesis zilum zilas bez jel mazākā mākonīša. Mākoņu laikā līst un drūms kļūst. Kad braukšu mājās, ļaušu pirkstiem sasalt un atsalt, bildējot jūrmalas debess baltos spalvu mākoņus. Tā, lai nepakustināt un sāp. Tā, lai debesis un tikai debesis. Tā, lai jūra un debesis šalkst.