izrādās, ka te arī labi cilvēki satiekami. maza paradīzes oāze un vīrusu kaut kādu noķēruši esam, tāds pretīgs klepus un tā, a ārstējamies ar drābiņu brokastīs un kafiju un fūdz un vakar miligrams ņabja līdz bezfilmai, kas man, ķipa slimniekam, jau piemirsusies sajūta.
vakar te nostāstus dzirdēju par audeklu, par kādiem leģendas stāsta. jāsadabū vismaz pāris krāsiņas, kas zin, moš sanāks puikas mammai kko uzgleznot.
vispār te jāpadzīvo ilgāk, te arī sēneszz aug, tik lietu vajag.
lab, man brokastis, tikko servēja galdu.
lab, brokastis bija burvīgas.
pēc visa laika sēdēšanas uz mājmaizītēm, normāls fūdz šķiet kā no debesīm nonests.
:D
YO

// un veel es piemirsu pateik ka man ir divas susurinjastiites matos un spalva un es meeginu pielauzt jaani, lai shamais man nogriez matus, bet vins visu laiku saka nee.

bucasmiiluchaaau

man ir pashtaisiits iemutis,cigaretes bez filtra,manai mammai sirmi mati un vinja saka, ka mani taalaak par riigu laist nevar, un pa tv iet nejeegaa laba filma ar zheraaaru depardjee un otru forshu franchu chali. arrrr