Aizkari istabā guļ kaudzē, sacelti uz palodzes, lai nekas neaizsegtu radiatoru un siltuma plūsmu no tā. Manas rokas smaržo pēc malkas un cigaretēm. Piespiežu tās degunam, ieelpoju un jūtu, ka tas ir aromāts, kas kādreiz plūda no mana tēva, kad viņš bija strādājis ar ripzāģi. Savādi. Ņemot vērā to, cik ļoti brīžiem esmu nicinājusi savu tēvu. Dzīve met lokus kā samudžinājusies čūska. Indīga.