Biju uz "Galdnieks un klusums". Neparasta izrāde. Krilovs sākumā lūdza skatītājus izrādes laikā uzdot jautājumus Stroda varonim un klātesošajai dakterei psihiatrei. Jūs jau ziniet, kā latviešiem ar to jautāšanu publiskos pasākumos, tāpēc saņēmu drosmi un jautāju, jo patiesībā ļoti patika ideja kā tāda. Bet kad pēc mana pirmā jautājuma Strods (vai Stroda varonis, go figure...) man pusminūti klusējot skatījās acīs, tad nevarētu teikt, ka jutos baigi labi. Otrajā reizē jau zināju, kas pa fišku – bliezu pretī.