bet es taču to nekontrolēju.kāpēc to ir tik grūti saprast?
es esmu izmisumā,es vairs nezinu ko darīt.mans organisms pašiznīcinās un es pa šiem 6 gadiem esmu izpumpējusies.man apnika dresēt sevi,apnika piespiesties darīt kaut ko.man vairs nav spēka.lai ir kā ir.paškontrole var iet dirst.
bet tagad miegs,jo galva griežas visu dienu,bet kunģis vairs nesāp.vakar nevarēju saliekties vai pagrozīties,šodien tikai mazliet diskomforts.
welcome to my eating disorder.
tādos brīžos kā pēdējās dienās nesaprotu tos cilvēkus,kas badojas,lai būtu "skaistāki".mīlīši,agoniskās sāpēs,bezspēkā,kunģa sulas atvemšanā,drudzī,drebēšanā un mentālā destruktivitātē nav nekā skaista.

nu jā,šī laikam ir mana dark side.