Plānota svinēšana ir ņirgāšanās par "svarīgo" - pasīva agresija tā priekšā, kas attaisno pelēku un tumšu dzišanu. Ja nepietiek piepildījuma ikdienas priekā, tad katra "svinēšana" nozīmē pielūgt to, kas tevi atstājis tukšu.

Kas gan ir "svētki", ja "svētais" tev kļuvis kaitīgs - nepatiess?

Bet atmest svēto - tas jau ir atgūt savējo.