Marebito (2004, Takaši Šimizu)

Gribējāt japāņu horroru, te jums japāņu horrors. Sirds sadeg neparasti. Kaut kāds Tokijas videooperators nofilmē, kā vīrietis tunelī atvadas no dzīves, iegrūžot sev acī dunci, safascinējas no terora izteiksmes pašnāvnieka sejā un dodas meklēt elli. Elle, kā zināms, atrodas zem Tokijas metropolitēna. Tur mūsu varonis Gūtmaņa alā atrod pieķēdētu kailu sievišķi, kas ir Infernālais Radījums, tāpēc viņš aizved to mājās, būs vismaz kāds dzīvnieciņš. Seriāla turpinājumā japāņu aktrise Tomomi Mijašita pārvietojas četrrāpus pa grīdu, absolūti neko neprot darīt, izņemot kosmētikas novietošanu uz sejas, bet no japāņu virtuves priekšroku dod svaigi spiestām asinīm. Līdz ar ko Operatoram nākas nostāties uz grūtās Svīnija Toda takas. Vēl filmā tiek pieminēti tādi cilvēki, kā Ričards Šārps Šeivers (gadsimta vidus skaifajs) un Kaspars Hauzers. Nē, "Anna Kareņina" netiek citēta.

Ja pēc šī ievada kādam pastāstītu, ka patiesībā filma ir ģeniāla japāņu atbilde Kronenberga "Videodromam" - neviens neticētu. Lai arī triks, kas tiek nostrādāts ar skatītāju, ir vecs kā pasaule, tomēr tas darbojas, un pēdējā trešdaļa visu šo ņedohorrormurgu pārvērš pilnīgi ar kājām gaisā - un tas vēl maigi izsakoties. Viss, kas šķita absurds un neloģisks, pēkšņi paliek saprotams un pat ļoti. Pēdējās 20 minūtes - pure ģeniaļņiks. Tāpēc nepametiet šo filmu pusē, pat ja ļoti gribas.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / kronenberga faniem /  afigkino