No rīta meitene ar pērļu kaklarotu atnes karameļu tēju ar pienu, "tai vajadzēja ievilkties ilgāk, bet es biju nepacietīga," viņa saka. Viņa šķiet kā Tūves Jansones izgudrota, no plaukta pie griestiem pret mani bolās papjē-mašē velna ģīmis. Pēc mirkļa istabā ienāk viņas dzīvokļbiedrene, viņai ir zaļi mati un knariņi no kaut kādas seksa konferences, nu, tur visādi moderni tamponi ar kuriem var iet peldēties, mīlēties un tamlīdzīgi.

Pa ceļam uz mājām ir ielas, uz ielām ir ledus kalni, krāteri, ielejas. Rimi es nopērku karameļu tēju, diez, kur viņi salasījuši tās karameles, kur tās zied?

Šodien uz mūsu dzīvokli nāks draugi, paziņas, visi nesīs sev līdzi drēbes, steidzīgi gāju dušā un norāvu dušas aizskaru, tad uzsildīju plītī rimi saldēto lazanju -- otro reizi, pirmo reizi to sildīju vakar, kad piepeši ieradās meitene ar pērļu kaklarotu un cepuri, un aizrāva mani sev līdzi.