Rauša stunda.
Tam bija jānotiek! Es aizmirsu jums pateikt, dakter. Nū, es izcepu sklandu raušus. Nē, es vairs nevaru pacienāt, diemžēl. Visi ir apēsti. Starp citu, visas tās ziņas par produkta kaut kādu tur speciālo negaršīgumu ir ļaunu mēļu izrunātas. Ļoti labi sanāca. Sklandīgi tādi. Ar to es gribēju sacīt, ka šis nav atvērts geštalts any more. Es jau kādu laiku gribēju izcept šitos te, tikai baidījos, bet, re, izcepu arī. Recepte bija uz rudzu miltu pakas, varat pamēģināt dakter, nevajag baidīties.
Kur nu vēl jāšana pieguļā un mēslu talka.
Žāvētu plūmi gan mēdz piemest, jā:))
Vecmāmuļa iemācījās bēgļu gaitās Kurzemes katlā un nodeva tālāk.
Viņa tikai šito te strebekli vēl mājas pagrabā vēsumā ieraudzēja, ar ko es gan neaizraujos.
Uzslavas, uzslavas, tiešām gardi sanāca.