pēc mana ierpriekšējā ieraksta, kad pazuda ciba, man jau bija skaidrs, ka labi nebūs. atcerējos, ka aizmirsu mašīnu iebraukt sētā, bet sētā tai vietā, kur tai mašīnai bija jābūt - tur milzīgs zars nokritis, kas noteikti pa buktei būtu jumtā uztaisījis. bet sūds par mašīnu. man vispār bail domāt, kas tiem nabaga ventspilniekiem un liepājniekiem. visu nakti nosēdēju pie delfi komentāriem, tur no liepājas vēl kādu laiciņu rakstīja, vismaz jaunākās ziņas un tā. bet tad aptrūkās. radio neiedomājos paklausīties gan.

izgāju ārā, bet sajutos, kā "mīļā, es samazināju bērnus", tikai lielās zāles vietā bija priedes. es gaidīju gigantiskās skudras. nu, labi, beigās atlūzu, jo biju močna pārdozējis buldurjāņus. tagad ņemšu kameru un iešu uz jūru. pūš vēl stiprāk.

zvēri visu nakti bija mierīgi.