K.G. Jung "Mysterium Coniunctionis"
nebūtu domājis, ka kādreiz teikšu, ka nespēju lasīt Jungu... nu ok, nav jau tā, ka nespēju... pagājušajā nedēļā iegādājos Junga grāmatiņu, par kuru nezina normālie psihologi un kas neparādās oficiālajā Junga bibliogrāfijā Mysterium Coniunctionis... sāku lasīt šonedēļ... un konstatēju, ka lai lasītu Jungu, ir jābūt vismaz labām latīņu valodas zināšanām (he-he, aizvakar kyrie teica, ka latīņu valoda manam tēlam piestāvot... atšķirībā no angļu valodas), bet būtu labi, ja būtu arī pamatzināšanas sengrieķu valodā... tā kā ne vienas, ne otras man nepiemīt, tad lasīt ir ļoti grūti... ceturtā daļa (nepārspīlēju) no teksta ir latīņu valodā, daļa grieķu... un latīņu valodas frāzes, izteicieni, termini, etc. ļoti bieži netiek paskaidroti vai tulkoti... un arī alķīmijas vismaz pamatzināšanām ir jābūt... Jungs raksta tā, it kā lasītājam šādas pamatzināšanas jau būtu un tāpēc ļoti reti paskaidro lietas, kas vienkāršajiem mirstīgajiem (pat dieviem kā man) nav saprotamas... un labi jāzina Hermeja Trismegista vēsture/biogrāfija, whatever...

tāpat mulsina grāmatiņā arī zemsvītras piezīmes... tās katrā lapā aizņem lapas lielāko daļu, jo pamatteksta bezmaz vai katru apgalvojumu parāda pie citiem autoriem un citos avotos... šur tur pārtulkotie teksti zem svītras tiek doti oriģinālvalodās...

un ļoti ilgi domāju, kas ir domāts ar ļoti bieži lietojamo terminu "ляпис"... un tikai kādā 30-ajā lappusē iedomājos to sasaistīt ar alķīmisko lapis philosophorum, jeb "filosofu akmeni", kā tas pazīstams Harijas Potera faniem (viņu māmiņu, ibio)...