evergreen - apzinja ir telpa vai istaba

ko tu ņem? markas?

(Reply to this) (Thread)

es tavā vietā viņas neņemtu (es ņemtu melnās vietā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tev sāp galva ņem precardium, ja tas ir tapēc ka tev asinsspiediens ir augsts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar to laikam viņš kautko gribēja pateikt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar to laikam viņš kautko gribēja pateikt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var jau būt tie bija refleksi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

refleksi?
kas ir refleksi? tiem ir kaut kaada saistiiba ar kairinaajumu kairinaataaju un to kas atsaucas uz kairinaajumu?

(Reply to this) (Parent)

vinjsh arii realizeeja savu gribu un pateica

(Reply to this) (Parent)

arii, jaa

(Reply to this) (Parent)

//domaashana ir meerkjtieciiga?
//kur ir meerkjis?
//izdiivoshana?

Nu, visvienkāršāk ir skatīties šūnu līmenī - tās īpaši neprātuļo, bet mērķtiecīgi rīkojas:
a)Tās cenšas izdzīvot.
b)Bet vajadzības gadījumā arī ziedojas par labu citām šūnām vai visam organismam, no kā tās ir atkarīgas. Piemēram, leikocīti lielākoties strauji iet bojā cīnoties ar vīrusiem un baktērijām, taču tādā veidā arī nodrošina nākotni citiem leikocītiem, jo, ja organisms no slimības iet bojā, tad arī tajā esošajiem leikocītiem nav nekāda dzīvošana.

Ja smadzenes sastāv no lēruma dažādu šūnu, piemēram, ganglijiem, aksoniem, vesela lēruma šūnu, kas iesaistītas asinsapgādē, utt, un ir novērojams, ka šūnas ir trendētas mērķtiecīgi izdzīvot, tad domāju, ka šo šūnu kopdarbs, jeb, domāšanas process, arī ir mērķēts uz izdzīvošanu.

(Reply to this) (Thread)

Precīzāk sakot, nevar nemaz tā īsti runāt par dzīvību, kas nav tendēta izdzīvot (varētu teikt, arī vairoties, bet vairošanās, galu galā, ir tikai viena no izdzīvošanas stratēģijām - veids, kā pagarināt sava, vai nedaudz modificēta DNS eksistēšanas laiku).
T.i., dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot, ļoti strauji pārstāj eksistēt. Nomirst. Un tad tā vairs nav dzīvība. Citiem vārdiem sakot, dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot, var pastāvēt tikai īslaicīgi, gadījuma rakstura parādība kas, drīz beidzas. Kaut, jāatzīst arī nepatīkamā puse - dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot var paķert sev līdzi kapā arī dzīvību, kas ir tendēta izdzīvot, piemēram, ja runājam par svaigi mutējušiem vīrusiem, kas, nelaimīgā kārtā, pārāk strauji nogalina organismus, uz kā rēķina tie parazitē - šādi vīrusi ļaunākajā gadījumā pārstāj eksistēt tikai tad, kad ir iznīcinājuši visu savu barības bāzi.

(Reply to this) (Parent)

man patiik shii informatiivaa baaze :) lai gan tomeer interesantaaks jautaajums ir par to, kaadu lomu shajaa kjeedee speelee apzinja un kaadaas attieciibaas taa ir ar domaashanu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To tu, droši vien, noskaidrosi tad, kad definēsi, kas ir apziņa un kas ir domāšana.
Nez, angļu valodā ir tik daudz vārdu, kas kaut ko līdzīgu apraksta: conciousness, sentience, cognition, thinking, idea, imagination, reason, decision, problem solving, manipulation of information,...
Man jau šķiet, ka nevar pat sākt mēģināt tikt skaidrībā, kamēr nesāk sašaurināt un precizēt savu vārdu jēgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar to es gribēju teikt: Vai tu esi pārliecināta, ka tev ir apziņa? Un, ja ir, kā tu zini, ka ir, pēc kādiem kritērijiem tu to noskaidro?

(Reply to this) (Parent)

kaapeec lai man izdotos to defineet - ja veselas tradiicijas gadsimta garumaa nav radushas definiiciju?
- es tikai gribeeju teikt, ka neieskaitu sevi gjeeniju kaartaa ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citiem vārdiem sakot, tu uzdod jautājumus, nemaz necerot gūt atbildi, pat nepamēģinot ieviest kārtību tajā figņā, ko filozofi gadsimtu gaitā ir ievārījuši? Droši vien tāpēc arī nav gūta daudzmaz lietojama atbilde, ka katra nākoša paaudze vairāk domā par to, kurai tradīcijai pieslieties, nevis par to, kā tur patiesībā varētu būt, un kā to varētu pārbaudīt:P

Man tas vairāk izskatās nevis pēc tā, ka vecie nav atraduši definīciju, bet pēc tā, ka vecie ir atraduši vairākus desmitus definīciju, un pēc tam nav spējuši vienoties par labāko.

Bet tu pamēģini - nav jābūt ģēnijam, lai uzdotu sev vienkāršus jautājumus. I mean, nav taču obligāti jāsaprot, kā apziņa darbojas bioloģijas, ķīmijas vai fizikas līmenī, pietiek, ja saprot lielos vilcienos. Nu, tāpat, kā nav nepieciešams pārzināt iekšdedzes dzinēja uzbūves principus, hidrauliku un vvz ko vēl, lai spētu saprast, ka nospiežot gāzes pedāli, mašīna sāks kustēties ātrāk; nospiežot bremzes pedāli, ātrums samazināsies, un grozot stūri var mainīt braukšanas virzienu. To pašu var uzzināt arī par apziņu - nu, izpētīt, ko ar to padarīšanu var iesākt. I mean, ja tev ir apziņa, tad tev ir jābūt visāmn iespējām to pagrozīt, paķidāt un novērtēt - nav tur nekā sarežģīta.

(Reply to this) (Parent)

Un, īsti neiebraucu, kādēļ tu centies nošķirot veselumu no daļas vai funkcijas - cik man ir nācies novērot, jebkurš veselums ir kaut kā cita daļa. Un pat par galējām robežām - visumu vai kvantiem, mēs vēl nevaram droši zināt, vai visums neietilpst vēl kaut kādā lielākā vienībā, un vai kvanti nav dalāmi vēl sīkāk (nesekoju līdzi pēdējam izmaiņām fizikā, varbūt jau ilgi dala sīkāk).
Ja runājam par funkcijām, tad tās apraksta objektu izmaiņas, pārejas, maiņas no viena objektu stāvokļa uz citu. Tādā gadījumā mēs varam funkciju aprakstīt ar visiem iespējamajiem ieejas un izejas objektu stāvokļiem, līdz ar to funkcija nav nekas cits, kā objektu kopa - veselums. T.i., funkcija ne ar ko īpaši neatšķiras no veseluma, no objekta.

(Reply to this) (Thread)

Ar to es gribēju pateikt, ka tas ir tikpat jocīgi, kā uzdot jautājumu, vai tā tur mašīna ir balta, ātra, transportlīdzeklis vai metāllūžņu izejviela. Jo, visticamāk, visas atbildes ir pareizas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baac! tik vienkaarshi ;) ir veerts paklausiities kaadaa kuram veseliiga attieksme, lai atcereetos sen zinaamus izteikumus :))))

(Reply to this) (Parent)

Es drīzāk piekristu telpas variantam.

Apziņa ir saikne ar materiālo vidi, kas uzņem no tās informāciju, kā arī notiek informācijas apmaiņa un modelēšana, un modelēšanai vajag telpu. Apziņa nav funkcija, jo tai nav konkrētu rāmju un izteiktu paralēļu, krustpunktu - iepriekšparedzamību, bet tā funkcionē.

Tai pašā laikā apziņa pēc būtības ir garīgā līmenī (vismaz tā cilvekiem liekas), un tā var nepieslēgties visās sadzīves situācijās, jo ir mirkļi, kad darbojies +- autopilotā. Šajā ziņā tā ir paredzama (kādā laikā noteikti paceļas garīgā plaknē un izolējas no materiālā).

(Reply to this)

apziņa un domāšana ir divas dažādas lietas. domāšana ir koncepti. apziņa tos satur. vai tāpēc apziņa ir telpa? telpa arī ir koncepts. pilnīgi garām te muldu. ai nieki.. apziņa tikai IR. un cilvēks to var apjaust vai neapjaust; vērot to vai būt tikai tās saturā - domās, sajūtās un notikumos. vot tā.:)

(Reply to this)

apziņa ir tava būtība.

(Reply to this) (Thread)

jaa jaa :)
shitas man izliekas pavisam diivains apgalvojums, lai gan kaapeec gan nee,lai gan mani tas nepaarliecina.
buut/buutisks - ja taadaa aspektaa, tad taa ir tieshi tik buutiska cik buutisku mees to pataisam :) savukaart taas ireeshana jeb buushana, tad jaa taa ir mees to fikseejam, bet tas ko mees fikseejam galu galaa nemaz nav aprakstaams, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apziņu var fiksēt tikai no tā, ka vispār kautkas ir - no būšanas. tu esi, tas nozīmē, ka apziņa ir. aprakstīšana/domāšana notiek iekš apziņas - tas ir saturs. tu apzinies saturu. apzinies jūtas, domas, telpu, maņas. apziņa ir tava būtība, viss pārējais - saturs.

(Reply to this) (Parent)

Eh, nussi...

* Šāds ēdiens, starp citu, kādreiz bija atrodams Vēstures un Filozofijas fakultātes ēdnīcas ēdienkartē.

:)

(Reply to this) (Thread)

jā šis vārds ir arī Tima Oksera vārdu krājumā, vinjsh meedz man to atkaartot :))))) lai gan ej nu sazin ko vinjsh vai tu ar to domā? - kam ir putra? - Tev, man, vai Timam? Tam, kas lieto jeedzienu, vai tam kam tas tiek piedeeveets?

(Reply to this) (Parent)

Apziņa nav nedz telpa, nedz istaba.

Apziņas īpašības ir apziņas saturs. Apziņas saturs ir ārpasaules (relatīvi pret apziņu) saturs. Funkcijas atkarīgas no ontoloģiskajām nostādnēm, taču domāšana ir instrumentāls jēdziens. Mērķtiecīgs ir skaidrojums, nevis darbība (darbība ir kauzāla). Mērķi definē virziens, kurā tiekam dzīti.

Izdzīvošana ir (kauzāla) programma bioloģiskām būtnēm. Ne jau tāpēc, ka vajag, bet gan tāpēc, ka tie indivīdi, kam tās nav, izmirst. (Piemēram, pašnāvniekiem ir vīruss programmā).

// Kam tev?

(Reply to this) (Thread)

priekš sevis ;) viirusi traucē dzīvot, dazkārt par vīrusiem pārvērshas citi cilvēki, vinji nēsā sevī infekcijas, lai gan pashi ar tiem vīrusiem nemaz neslimo, jeb arī vinji slimo ar viirusiem un domā ja vinji slimo, tad citi slimo ar tiem pashiem vīrusiem un tad vinji sāk tēlot ārstus un vispār.. tajā antonijas projektā vajadzētu nevis RĪGA DOMĀ, bet RĪGA DOMĀ KA DOMĀ - bet sādam apgalvojumam atkal vajadzīgas savas ontologjiskās nostādnes, jo tās noteikti kaadam vajadzēs izskaidrot ;)

(Reply to this) (Parent)