//domaashana ir meerkjtieciiga?
//kur ir meerkjis?
//izdiivoshana?
Nu, visvienkāršāk ir skatīties šūnu līmenī - tās īpaši neprātuļo, bet mērķtiecīgi rīkojas:
a)Tās cenšas izdzīvot.
b)Bet vajadzības gadījumā arī ziedojas par labu citām šūnām vai visam organismam, no kā tās ir atkarīgas. Piemēram, leikocīti lielākoties strauji iet bojā cīnoties ar vīrusiem un baktērijām, taču tādā veidā arī nodrošina nākotni citiem leikocītiem, jo, ja organisms no slimības iet bojā, tad arī tajā esošajiem leikocītiem nav nekāda dzīvošana.
Ja smadzenes sastāv no lēruma dažādu šūnu, piemēram, ganglijiem, aksoniem, vesela lēruma šūnu, kas iesaistītas asinsapgādē, utt, un ir novērojams, ka šūnas ir trendētas mērķtiecīgi izdzīvot, tad domāju, ka šo šūnu kopdarbs, jeb, domāšanas process, arī ir mērķēts uz izdzīvošanu.
Precīzāk sakot, nevar nemaz tā īsti runāt par dzīvību, kas nav tendēta izdzīvot (varētu teikt, arī vairoties, bet vairošanās, galu galā, ir tikai viena no izdzīvošanas stratēģijām - veids, kā pagarināt sava, vai nedaudz modificēta DNS eksistēšanas laiku).
T.i., dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot, ļoti strauji pārstāj eksistēt. Nomirst. Un tad tā vairs nav dzīvība. Citiem vārdiem sakot, dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot, var pastāvēt tikai īslaicīgi, gadījuma rakstura parādība kas, drīz beidzas. Kaut, jāatzīst arī nepatīkamā puse - dzīvība, kas nav tendēta izdzīvot var paķert sev līdzi kapā arī dzīvību, kas ir tendēta izdzīvot, piemēram, ja runājam par svaigi mutējušiem vīrusiem, kas, nelaimīgā kārtā, pārāk strauji nogalina organismus, uz kā rēķina tie parazitē - šādi vīrusi ļaunākajā gadījumā pārstāj eksistēt tikai tad, kad ir iznīcinājuši visu savu barības bāzi.
man patiik shii informatiivaa baaze :) lai gan tomeer interesantaaks jautaajums ir par to, kaadu lomu shajaa kjeedee speelee apzinja un kaadaas attieciibaas taa ir ar domaashanu
To tu, droši vien, noskaidrosi tad, kad definēsi, kas ir apziņa un kas ir domāšana.
Nez, angļu valodā ir tik daudz vārdu, kas kaut ko līdzīgu apraksta: conciousness, sentience, cognition, thinking, idea, imagination, reason, decision, problem solving, manipulation of information,...
Man jau šķiet, ka nevar pat sākt mēģināt tikt skaidrībā, kamēr nesāk sašaurināt un precizēt savu vārdu jēgu.
Ar to es gribēju teikt: Vai tu esi pārliecināta, ka tev ir apziņa? Un, ja ir, kā tu zini, ka ir, pēc kādiem kritērijiem tu to noskaidro?
kaapeec lai man izdotos to defineet - ja veselas tradiicijas gadsimta garumaa nav radushas definiiciju?
- es tikai gribeeju teikt, ka neieskaitu sevi gjeeniju kaartaa ;)
Citiem vārdiem sakot, tu uzdod jautājumus, nemaz necerot gūt atbildi, pat nepamēģinot ieviest kārtību tajā figņā, ko filozofi gadsimtu gaitā ir ievārījuši? Droši vien tāpēc arī nav gūta daudzmaz lietojama atbilde, ka katra nākoša paaudze vairāk domā par to, kurai tradīcijai pieslieties, nevis par to, kā tur patiesībā varētu būt, un kā to varētu pārbaudīt:P
Man tas vairāk izskatās nevis pēc tā, ka vecie nav atraduši definīciju, bet pēc tā, ka vecie ir atraduši vairākus desmitus definīciju, un pēc tam nav spējuši vienoties par labāko.
Bet tu pamēģini - nav jābūt ģēnijam, lai uzdotu sev vienkāršus jautājumus. I mean, nav taču obligāti jāsaprot, kā apziņa darbojas bioloģijas, ķīmijas vai fizikas līmenī, pietiek, ja saprot lielos vilcienos. Nu, tāpat, kā nav nepieciešams pārzināt iekšdedzes dzinēja uzbūves principus, hidrauliku un vvz ko vēl, lai spētu saprast, ka nospiežot gāzes pedāli, mašīna sāks kustēties ātrāk; nospiežot bremzes pedāli, ātrums samazināsies, un grozot stūri var mainīt braukšanas virzienu. To pašu var uzzināt arī par apziņu - nu, izpētīt, ko ar to padarīšanu var iesākt. I mean, ja tev ir apziņa, tad tev ir jābūt visāmn iespējām to pagrozīt, paķidāt un novērtēt - nav tur nekā sarežģīta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}