Es drīzāk piekristu telpas variantam.
Apziņa ir saikne ar materiālo vidi, kas uzņem no tās informāciju, kā arī notiek informācijas apmaiņa un modelēšana, un modelēšanai vajag telpu. Apziņa nav funkcija, jo tai nav konkrētu rāmju un izteiktu paralēļu, krustpunktu - iepriekšparedzamību, bet tā funkcionē.
Tai pašā laikā apziņa pēc būtības ir garīgā līmenī (vismaz tā cilvekiem liekas), un tā var nepieslēgties visās sadzīves situācijās, jo ir mirkļi, kad darbojies +- autopilotā. Šajā ziņā tā ir paredzama (kādā laikā noteikti paceļas garīgā plaknē un izolējas no materiālā).