ziedonis un visums
man diezgan bieži ir tā, ka gribas izslēgt telefonu un internetus. vnk pazust un nekomunicēt. un tādos brīžos vienmēr uzrodas kāds, kurš domā, ka tu to dari speciāli-lai aizvainotu.
bet es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku šad tad gribas, lai visi fakin atpišas (es atvainojos). un tad nu mūsdienu cilvēks iemācās to darīt tikai kino vai teatŗī- izrubī to stulbo trubu ārā. jo tad ir patiešām normāls attaisnojums. (un pēkšņi visi nolemj, ka tu esi miris).
tas maybe tāpēc, ka visu laiku sanāk ļurināt ar tiem cilvēkiem. pārāk ilgs kontakts ar svešu cilvēku. septiņas stundas pēc kārtas runāt par to, cik kāds ir vai nav resns. un to, kā kādam palīdzēt notieviete.
ahhhh.
esmu nogurusi.
atvaļinājums man ir vajadzīgs. un priekšniece nevar neiedot.
es braukšu. kaut vai viena, kas protams nebūtu diezcik priecīgi.