glupa (bet ne līdz galam) grāmata...
"Veids, kā jūs izmantojat cilvēkus un apstākļus ar mērķi uzlādēt enerģiju, ir tāds, ka jūs, saskaņā ar sevis paša uzrakstīto scenāriju, noslēdzaties sevī, izturaties noslēpumaini, nekad neesat atklāts. Jūs sevi pārliecināt, ka tā ir saprātīga, nepieciešama piesardzība, bet patiesībā jūs cerat, ka kāds iesaistīsies jūsu scenārijā un mēģinās atklāt jūsu noslēpumus. Kad tas tā arī notiek, jūs, neko nepaskaidrodams, cenšaties šo cilvēku piespiest jūs iztaujāt, izsakot dažādus minējumus par jūsu patiesajām jūtām.
Tādējādi jūs pilnībā piesaistāt šī cilvēka uzmanību, un pie jums pāriet viņa enerģija. Jo ilgāk jūs uzturat šo neapmierināmo interesi par sevi, jo vairāk enerģijas saņemat. Vienīgais ļaunums ir tajā, ka, tēlojot nesabiedriskumu, jūs mākslīgi palēnināt savas dzīves gaitu, jo tajā nepārtraukti atkārtojas viena un tā pati situācija. Ja jūs būtu bijis nedaudz atklātāks, jūsu dzīve jau šodien būtu ieguvusi jaunu, jums svarīgu virzību."