Thinking about what`s you say!
Jā, mēs visi skrienam.paskrienam garām, un tas šķiet normāli.
Tad mēs sākam domāt par to, kam esam garām paskrējuši un paliek sūdīgi.
Sudīgi ir skriet garām, sūdīgi ir arī domāt par to.
Nesūdīgi ir neskriet garām, bet nesanāk...un atkal ir sūdīgi!
Viss ir viens konkrēts sūdīgums!
Un vispār šī ir sūdīguma himna!!!!
Es atkal neeju uz skolu!
Vakar negribēju, šodien ir imposible to izdarīt.
Sorry Unintended, sorry Filip!
Atkal paskrēju garām, un tagad ar sorry uzlieku tam visam ielāpu, un domāju, ka būs labi.
Tjipa jau ir labi, kamēr nesāc domāt...
Un atkal jau atgriežamies pie himnas sūdīgumam.