Par mācību gaitu un ilgām...
Škrobe, šodien trenniņu nācās pabeigt ātrāk, jo kaut kas notika pedālim, rīt mēģināšu salabot. Bet anyway.... skolā ir arī bungu "fizkultūras" stundas, kurās izmantojam ssmagākās vāles, kādas vien ir zāžošanā, respketīvi, Pro-Mark DC10 japanese Oak, ar tām nedrīkst skolā spēlēt uz komplektiem, tikai uz Practice pad. Skolotājs jau saka, ka bungas tāda pati atlētika vien ir, kā, piemēram, skriešana un ja vēlie sportā būt profesionālis, ir daudz daudz fizisko trenniņu jāveic. Tas pats attiecas uz bungām. Just var, pat ļoti, bet ir ļoti labi, ka tā. Sāp rokas, plaukstas, locītavas, bet tā tam jābūt. Arī nošu lasīšanā esmu nedaudz pavirzījies uz priekšu, sāku jau saprast, kas un kā un šo to varu jau pēc notīm nospēlēt.

Nākot uz kojām, novēroju - pilns ar sapucētām meitenēm un džekiem uz ielām. Tusiņu vakars, tā teikt. Atklāju arī, ka man netālu no kojām ir nakts kinoteātris, iespējams, izmantošu kādu rezi, biļete gan $12 maksā, bet nu... tad jau redzēs.

Sapirkos 4 pārus vāles un m'ēģinu atrast labāko bungu izkārtojumu un sēdēšanas augstumu sev, jo šī ir viena no lietām, kas jāmaina.


P.S. Sapnī redzēju savu mīļoto sievieti, pamodos un sapratu, ka tas bijha tikai sapnis un viņas nav blakus (sapnī pat fiziski sajutu, ka IR blakus) un sajutos ļoti ļoti sūdīgi...