tās bija nelaimīgas domas, bet tās draudēja pārvērsties mežonīgā priekā, kas dzima manu baiļu dzīlēs. beigās jau man sāka traucēt neprātīgais priekšstats, ko pats biju radījis par Reu. es murgoju, ka līdz ar pirmajiem vārdiem viņa sāk izģērbties, tādējādi nekaunīgi aizbiedējot māti, kas mani atstāj šai nepiesātināmajai briesmonei, tik ļoti līdzīgai tēva neķītrelēm, ar kurām bija pieblīvēta mana iztēle. es bērnišķīgi gremdējos šajās fantāzijās. es tam neticēju, taču jau biju tā nodevies, ka izdomāju aizvien jaunas un precīzākas ainas, lai sevi vēl vairāk sakairinātu un baudpilni iestigtu kaunā.