![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aizgājušo dienu kontekstā, man kādās 5 vietās komentāros vaicāja par ko tad es paša grasos balsot. Nokavēju un šodien vairs to teikt nedrīkst.
Tamdēļ
1) Longtermā savu nākotni nesaistu ar šo zemi. Tomēr tuvāko šī sasaukuma darbības laiku vēl būšu spiesta te uzturēties, tamdēļ skaidri saprotu, ka jāpiedalās un jāiesaistās rītdienas notikumā. Piedāvāju citiem arī par to padomāt. Šobrīža situācija nav tāda, kurā varētu atļauties greznību nepiedalīties, manuprāt, ja vien jau rīt jums nav aviobiļešu vienā virzienā uz, vēlams Dienvidameriku.
2) Rasbainieka lietotāja info lapā stāv rakstīts "We still believe in future", kam visumā piekrītu. Tā nākotne ir šodienas rītdiena un tieši korelē ar šodien notiekošo. Tamdēļ, manuprāt, nevajadzētu sadirst rītdienu ar šodienas, iespējams rūgto, naidpilno un agresīvā bezspēcības sajūtā balstīto skepsi, pat ja tai ir labs pamats.
Jā, jā, esmu tas frīks, kas saka, ka izvēle ir laba tad, ja tā ir konstruktīva, proti PAR kaut ko, un nevis PRET kaut ko. Savas atriebības jūtas var realizēt nobūkojot 2x20 minūtes lāzerkauju istabā.
3) Šī no tiesas ir vienīgā teritorija, kura ir veltīta konkrētas nācijas kultūrai, valodai un savas, sacīsim nacionālās specifikas kopšanai, - lai kāda tā nebūtu un lai ko arī mēs par to visu nesmīkņātu. Dienu, kad Dziesmusvētku estrādē uzstāsies Krievijas bruņoto spēku simfoniskais pūtēju orķestris, lai atzīmētu 9. maija svētkus, es ceru nepiedzīvot, vismaz ne klātienē.
4) Man simpatizē liberāli uzskati, kur indivīdam ir tiesības viskautko izvēlēties, gribēt un netraucēti izrunāties; kreisums, sociāla, konservatīva valsts un sociāldemokrātiskas ievirzes mani neinteresē. Katrs ir pats savas laimes kalējs, un katram viņa brokastu šķēles biezums un sviesta slāņa daudzums uz tās ir atkarīgs no personiskā pakaļas pagrieziena ātruma, kaut vai ļoti burtiskā izpratnē.
5) Man nepatīk, ka cilvēki zog, sevišķi nepatīk, ka dažuprāt tie zagļi kas nozagto iegulda bruģī būtu labāki par tiem citiem zagļiem. Man nepatīk reliģisks fanātisms, īpaši slikti ir tad, ja to lieto kā šmucīgu piesegu savai zagšanai.
6) Man patīk alternatīvi uzskati, īpaši, ja tiem ir segums ar konkrētu rīcību. Diemžēl, redzamākie alternatīvisti izskatās tādi bezzobaini leļļi ar pelēkiem tirgziņiem pie teikšanas.
Savu aktīvo pozīciju rītdien esmu ieplānojusi papildināt ar konkrētu darbību: rītdien dažos lauku rajonos esmu pieteikusies par brīvprātīgo kādas ziņu aģentūras ārštatā. Mani interesē, ko cilvēki domā, sevišķi reģionos.
Un nestāstiet man, ka viss ir slikti. Es to zinu tāpat. Vienkārši man šķiet, ka čīkstēt, sarūgt un raidīt kaķa lāstus debesīs, t.sk. gudri diršot cibas komentāros - to jau var vienmēr paspēt. Daudz grūtāk ir atrast sevī motivētu spēju rīkoties.
To tad arī citiem visiem-katram novēlu.
Tamdēļ
1) Longtermā savu nākotni nesaistu ar šo zemi. Tomēr tuvāko šī sasaukuma darbības laiku vēl būšu spiesta te uzturēties, tamdēļ skaidri saprotu, ka jāpiedalās un jāiesaistās rītdienas notikumā. Piedāvāju citiem arī par to padomāt. Šobrīža situācija nav tāda, kurā varētu atļauties greznību nepiedalīties, manuprāt, ja vien jau rīt jums nav aviobiļešu vienā virzienā uz, vēlams Dienvidameriku.
2) Rasbainieka lietotāja info lapā stāv rakstīts "We still believe in future", kam visumā piekrītu. Tā nākotne ir šodienas rītdiena un tieši korelē ar šodien notiekošo. Tamdēļ, manuprāt, nevajadzētu sadirst rītdienu ar šodienas, iespējams rūgto, naidpilno un agresīvā bezspēcības sajūtā balstīto skepsi, pat ja tai ir labs pamats.
Jā, jā, esmu tas frīks, kas saka, ka izvēle ir laba tad, ja tā ir konstruktīva, proti PAR kaut ko, un nevis PRET kaut ko. Savas atriebības jūtas var realizēt nobūkojot 2x20 minūtes lāzerkauju istabā.
3) Šī no tiesas ir vienīgā teritorija, kura ir veltīta konkrētas nācijas kultūrai, valodai un savas, sacīsim nacionālās specifikas kopšanai, - lai kāda tā nebūtu un lai ko arī mēs par to visu nesmīkņātu. Dienu, kad Dziesmusvētku estrādē uzstāsies Krievijas bruņoto spēku simfoniskais pūtēju orķestris, lai atzīmētu 9. maija svētkus, es ceru nepiedzīvot, vismaz ne klātienē.
4) Man simpatizē liberāli uzskati, kur indivīdam ir tiesības viskautko izvēlēties, gribēt un netraucēti izrunāties; kreisums, sociāla, konservatīva valsts un sociāldemokrātiskas ievirzes mani neinteresē. Katrs ir pats savas laimes kalējs, un katram viņa brokastu šķēles biezums un sviesta slāņa daudzums uz tās ir atkarīgs no personiskā pakaļas pagrieziena ātruma, kaut vai ļoti burtiskā izpratnē.
5) Man nepatīk, ka cilvēki zog, sevišķi nepatīk, ka dažuprāt tie zagļi kas nozagto iegulda bruģī būtu labāki par tiem citiem zagļiem. Man nepatīk reliģisks fanātisms, īpaši slikti ir tad, ja to lieto kā šmucīgu piesegu savai zagšanai.
6) Man patīk alternatīvi uzskati, īpaši, ja tiem ir segums ar konkrētu rīcību. Diemžēl, redzamākie alternatīvisti izskatās tādi bezzobaini leļļi ar pelēkiem tirgziņiem pie teikšanas.
Savu aktīvo pozīciju rītdien esmu ieplānojusi papildināt ar konkrētu darbību: rītdien dažos lauku rajonos esmu pieteikusies par brīvprātīgo kādas ziņu aģentūras ārštatā. Mani interesē, ko cilvēki domā, sevišķi reģionos.
Un nestāstiet man, ka viss ir slikti. Es to zinu tāpat. Vienkārši man šķiet, ka čīkstēt, sarūgt un raidīt kaķa lāstus debesīs, t.sk. gudri diršot cibas komentāros - to jau var vienmēr paspēt. Daudz grūtāk ir atrast sevī motivētu spēju rīkoties.
To tad arī citiem visiem-katram novēlu.
Otrkārt, no sirds priecātos, ja vairāk līdzpilsoņu mani uzskatītu par romantisku. Vai emocionālu. Diemžēl, tā vietā mani apsaukā par cilvēku-struktūru un cilvēku-menedžmentu :)
sadakterēšu savu pakaļu un aizgrozīšu rīt līdz urnai.
bučs!
Cita starpā interesanta frāze "šodien vairs to teikt nedrīkst". Kāpēc gan ne?