Idiotiski ir tas, ka es neesmu spējīgs ne saņemties, ne jebkādiem pienākumiem, ne jelkādiem plāniem. Gribas iekapsulēties bezproblēmu vakuumā un atpūsties beidzot. Jo tas, ka es mēnešiem neesmu izdarījusi pilnīgi aprīnojamu NEKO, pat vissīkāko un nenozīmīgāko darbu, atpūsties man nav palīdzējis nemaz. Pa smadzenēm zibensātrumā šaudās domas ka vajadzētušotounto unarkolaisākarkolaisāk varētušito, betšitovajadzētuātrāk, betšimnekasnesanāknekasnesanāk.
Stress ir pilnībā mani nogrābis un atlaist netaisās.
Un tik tiešām viss nepadarītais ir svarīgs.
Un es mēnešiem nekur uz priekšu neesmu tikusi.