Jauna diena - jauni prieki.
Telefons atņirdzies līdz tādai staijai, ka PIN vietā prasa PUK un to, ka man visas maliņas sāp nemaz nepieminēsim. Būtībā diena nau zemē nomesta, bet... Stulbībā.
Konstats C trūkums organismā, nemainīga vienība.
Izsakoties vaļsirdīgi... hmm, kaut gan nē, neizteikšos vaļsirdīgi, nau ko piesārņot SC ar savu nolāpīti salkano vaļsirdību.
Briest verbālā caureja, briest jau nedēļu, bet nenobirest. Tas sāk biedēt.
--citi sīkumi--
Ledus šodien bija nebaudāms un man uz elkoņa ir "ūdens bumba" - milzīgs uztūkums, kurš ļoti, ļoti sāp. Biju skolā un ēdu gaļas salātiņus. Tur ir jauki, tā mājīgi.
Mamma kaut ko atkal perina ar krustmāti, bet man īsti nemaz negribas zināt ko. Pirmajā mirklī[kad es nelietīgi izrakājies pa mammas telefonu] uzzināju to, ka viņa par kaut ko ar mani grib aprunāties un lūdz krustmāti mani nebrīdināt par to pašu "kaut ko" man neviļus iešāvās prātā doma - bet kas gan ellē tas varētu būt, ko vēlāk pārmāca pilnīga vienladzība pret notiekošo.
Par daudz sīkumu šodien. Pietiek.