es aizdedzinu svecīti
jo šodien ir vērts padomāt par mūsu saknēm, par cilvēkiem, kam nav bijis vienalga.

citu starpā - vakar Viņam pateicu, ka labāk mums neredzēt vienam otru vairs. protams, ka mums ir ļoti daudz kopīgu pazīstamu cilvēku un tā noteikti nav pēdējā reize, kad Viņu redzēšu. žēl, ka šobrīd nav iespējas izbēgt un neredzēt Viņu kādu ilgāku laiku. šonakt nevarēju normāli aizmigt, jo domāju par to kāds es esmu bijis ... nedrīkst paļauties uz tādām lietām kā jūtas :( tās mani tikai maldina. drīz sāksies skaidrošana citiem kāpēc mēs vairs netiekamies utt... man jau ir prātā teikt to, ka es pateicu Viņam lietas, kuras labāk nebūtu teicis un izveidojies tāds kā konflikts. tas nebūs melots :) man netīk melot. vēl kas riebīgs no Viņa puses, Viņš esot pastāstījis par mani kādai meitenei, kura mani nepazīst... tādā veidā laužot solījumu. kā var būt tāds riebīgs cilvēks? Viņam patiešām esmu vienaldzīgs. "es Tevi mīlu"... katru reizi atceroties, ka Viņš ir tā teicis man uzmetas zosāda, jo tie ir meli. vēl Viņš tēlo, ka ir aizvainots, ja nesaredzu Viņa mīlestību. psihoterapeits man esot jākonsultē, jā - paldies, esmu par to domājis, sen un ilgi. ja galīgi netikšu galā dzīvojot bez Viņa, tad vajadzēs varbūt, bet, manuprāt, vislabāk palīdzēs mīlestība pret citu cilvēku. uh.