Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||
| Wednesday, November 11th, 2009 |
|
||||
|
jo šodien ir vērts padomāt par mūsu saknēm, par cilvēkiem, kam nav bijis vienalga. citu starpā - vakar Viņam pateicu, ka labāk mums neredzēt vienam otru vairs. protams, ka mums ir ļoti daudz kopīgu pazīstamu cilvēku un tā noteikti nav pēdējā reize, kad Viņu redzēšu. žēl, ka šobrīd nav iespējas izbēgt un neredzēt Viņu kādu ilgāku laiku. šonakt nevarēju normāli aizmigt, jo domāju par to kāds es esmu bijis ... nedrīkst paļauties uz tādām lietām kā jūtas :( tās mani tikai maldina. drīz sāksies skaidrošana citiem kāpēc mēs vairs netiekamies utt... man jau ir prātā teikt to, ka es pateicu Viņam lietas, kuras labāk nebūtu teicis un izveidojies tāds kā konflikts. tas nebūs melots :) man netīk melot. vēl kas riebīgs no Viņa puses, Viņš esot pastāstījis par mani kādai meitenei, kura mani nepazīst... tādā veidā laužot solījumu. kā var būt tāds riebīgs cilvēks? Viņam patiešām esmu vienaldzīgs. "es Tevi mīlu"... katru reizi atceroties, ka Viņš ir tā teicis man uzmetas zosāda, jo tie ir meli. vēl Viņš tēlo, ka ir aizvainots, ja nesaredzu Viņa mīlestību. psihoterapeits man esot jākonsultē, jā - paldies, esmu par to domājis, sen un ilgi. ja galīgi netikšu galā dzīvojot bez Viņa, tad vajadzēs varbūt, bet, manuprāt, vislabāk palīdzēs mīlestība pret citu cilvēku. uh. |
||||
|
|
|
||||
|
katru reizi pēc treniņiem arvien vairāk apbrīnoju savu ķermeni! beidzot viss sāk atmaksāties, vasarā varēšu likt mazgadīgām meitenītēm siekaloties - hahah :D labi, tomēr mazliet būs saistīts ar Viņu :( es Viņam pateicu arī to, ka es sāku pievērst sev vairāk uzmanības ne tikai priekš savas pašapziņas un klusas tīksmināšanās, bet arī priekš Viņa (kā gan iepatikties Viņam, jo acīmredzami Viņam daudz ko izsaka ārējais izskats, vismaz toreiz). jāāāāāāāā... smieties/raudāt, bet to Viņš man nevar atņemt, vajadzēja visu savu mīlestību veltīt tikai un vienīgi sev, kā arī ģimenei, ak cik daudz es būtu pa šo laiku ieguvis!!! prātam neaptverami daudz laika esmu veltījis Viņam/domājis par Viņu. es ļoooooti ceru, ka par šo visu es pasmiešos un atcerēšos ar smaidu pēc desmit gadiem. tagad dzeru vīnu un domāju par dzīvi. diez Viņš šobrīd domā par mani? par to cik slims cilvēks apkārt visulaiku bijis? par to cik reizes mēs esam gulējuši kopā un ko es tajā brīdī esmu domājis? ja man būtu kaut mazākā sajēga kas ir tas, kas liek par Viņu man tā just, tad es to aprakstītu, bet tas nav aprakstāms. tikko atcerējos frāzi par Džeksonu, ko teica Viņš... Viņš teica, ka MJ esot fantastisks cilvēks, tik sirsnīgs bla, bla, bla... kā man tracina tie cilvēki, kas ceļ debesīs cilvēkus, kurus nepazīst personīgi, kaut tajā pašā laikā neredz sev apkārt citus, tuvākus. ai sviests, kaut Viņš reizi būtu teicis par mani, par to kā es mīlu dabu, par to cik man ļoti rūp savstarpējā saticība uz pasaules... es Viņam esmu stāstījis par tām lietām daudzreiz un ne jau vienkārši tāpat, esmu licis savu sirdi, savu pasaulīti... cilvēki bieži nespēj noticēt, ka otrs cilvēks var nedomāt neko ļaunu un domāt gaišas domas tāpat vien. cilvēki ir apbružāti, ierauti sevī, neticīgi, pārāk uzmanīgi... es saprotu uz ielas, bet tuvākajam - kāpēc neticēt? es Viņam netiku melojis, izņemot par to kas ir mans "dēmons", jo tas ir Viņš pats. pats vēlējos tikt ar to galā - redz kā sanāca. es atkal jūtu pārmaiņas sevī, tās nāk arvien tuvāk. es gribu būt laimīgs un es zinu, ka es tāds būšu, jo man jau ir nākamie mērķi... |
||||
|
|
Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||||