| 2 piebildes pie p.b. raksta par Eimsu (oktobra rl) |
[18. Nov 2008|10:15] |
par viskiju ar ingveralu neko nesaku, bet giness ar džinu, man domāt, nemaz tik absurda un zemē metama kombinācija nav. atminējos vienu jaunogadu stokholmā pirms kādiem 4 gadiem, kad cunami izraisīta katastrofa siltajās salās nogalināja vairākus tūkstošus zviedru. svinības zināmā mērā apšķiebās, bet to dienu tituldzēriens kļuva mūsu namatēva nemitīgi no jauna maisītā mumma (vai kāds tamlīdzīgs nosaukums, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) degeneralis noteikti zina labāk), kas esot klasisks zviedru ziemassvētku dzēriens. ideja bija tumša ziemassvētku alus sajaukšana ar tādu kā iesala dzērienu (julmust) paprāvā krūkā un tā visa stiprināšana ar mēriņu džina. garšoja sasodīti labi. pat tik ļoti, ka esmu kaut kad agrāk iegādājies džinu mājas vajadzībām, ko citkārt nemēdzu darīt. vispār, šogad varētu mēģināt šo štelli atkārtot. julmusts un īstais alus ir nopērkami ikea paikas nodaļā, tāpat kā piparkūku mīkla un citi mūsu oriģinālo platuma grādu ziemassvētku atribūti, nelielas eglītes puķupodos ieskaitot.
džina mazumtirdzniecības vietās netrūkst. (s.c., varbūt kāds var dalīties padomā ar džina nejēgu, kura marka būtu īpaši vērā ņemama)
tiem atklājumiem vīnu sakarā (ka garšas izjūtas zināmām mērā nosaka zināšanas par dzēriena cenu) arī var visnotaļ piekrist. pirms maltītēm, apcerīgi raugoties dainuskapja departamentos, šur tur acu priekšā peld arī atmiņas par kandidātu nominālo vērtību, kas paliek prātā arī līdz pat trauku mazgāšanas brīdim. kaut te arī mēdz būt brīnišķīgi izņēmumi. viens nu jau cieši piefiksēts montepulciano d'abruzzo no tādas kā širpotreba kategorijas, kas tiek šad tad papildināta aukāna hiperveikalā, nu jau visnotaļ ierasti tiek iepirkts vienkāršu dienas maltīšu vajadzībām, un garšo tā, ka man nebūtu iebildumu, ka tieši tā garšotu arī 4x dārgāks eksemplārs. katru reizi pie šīm vienkāršajām maltītēm grozu galvu un saku 'tu padomā tik, kas par vīnu, kas par vīnu!'
|
|
|
| Comments: |
Jā, mumma pareizais nosaukums. Man gan iemas laikā Svensonijā labāk patika dzert karstvīnu. Ne jau to veikalā pērkamo alkoholisko, bet bezalkoholisko. Nopērc tādu, krustnagliņas un vēl šādas un tādas garšvielas, uzvāri un piešauj klāt tumšo rumu (vēlams 80% Stroh vai kādu 60% variantu, nevis parasto Bacardi). Garšo diži labi, un sanāk letāk, nekā veikalā pirktais alkoholiskais. Un garšīgāk.
s.c., kur tu togad svinēji jauno gadu?
Oj, man tā grūti pateikt. Ja es pareizi atceros, tas bija tas jaunais gads, kad uz Vāciju pie vecmāmiņas biju paņēmis līdzi materiālus bakalaura darba rakstīšanai politoloģijā, kas sen bija piegriezies. Beigu beigās, neko neizdarīju, Stokholmā atgriezos kaut kad 29. vai 30. un doma bija to sūdu tad rakstīt. Vecgada vakarā sēdēju mājās pilnīgākā depresijā, viens pats malkoju kaut kādu kokteili un centos rakstīt darbu, lai gan ļoti labi sapratu, ka man tas ir dziļi vienalga un, ka to tāpat neuzrakstīšu.
Atceros, ka atteicu piedāvājumus iet uz vienu tusiņu. Beigu beigās laikam viena no labākajām draudzenēm un viņas puisis saprata, ka ar mani nav labi. Atnāca ciemos, mēs iedzērām pāris drinkus, pēc tam viņi aizvilka mani uz vienu klubu un tā arī izrāva mani no depresijas.
Esmu diezgan drošs, ka tas bija tas gads, kad bija cunami bijis.
ak tad šitā? mēs gan toreiz pirmos dzirkstošos vīnus skandinājām liberta rātslaukuma (vai melngalvju nama, kas tur tajā gleznā bija īsti atēlots, precīzi neatceros) tiešā tuvumā. netālu no rindās sakārtotām tautumeitām. pēc tam devāmies laukā uz placi pie strindberga teātra, kur zviedri koši dzirksteļoja par spīti visām sērām.
Izklausas skaisti. Nu, jā, es nepateikšu 100% droši, ka tas bija tas jaunais gads, bet man šķiet, ka jā. Bija viens, kad garīgais bija tā nosists, ka galīgi neko negribēju, it īpaši ne tusēt. Par laimi, mani no mājām izvilka un iepriecināja labi cilvēki. | |
