jūs esat tik mīļi, arī kad satraucaties par maniem miglainajiem veloierakstiem. tāpēc šajā saulainajā dienā, kad meitenes pilsētā staigā totāli šarmantos plašķīšos (es arī!), es jums pastāstīšu mazliet vairāk par savu velovēsturi.
gt, kuru vakar noandelēju kosmo, kādreiz bija mazās mijas ričuks, kuru viņa savukārt noandelēja man. šis bija mans otrais velosipēds, bet pirmais, kuru es jaunajam saimniekam nodevu sabiedrībai pieņemamā veidā. jo pirms tam man bija viens tāds rockmachine, kuru no tā saimnieces nopirku par lētu naudu kādā andrejsalas naktī, paņemot uz izbrīnu, un pēc pāris mēnešiem turpat netālu no andrejsalas pieslēju pie koka ar zīmīti apmēram tādu "bomzīši, ņemiet šo velo un lietojiet uz veselībām", jo pēc scēnas, kuru bijusī saimniece sarīkoja man un vienam jaunskungam, vairs nebiju ar mieru ar to braukt un iemešanu daugavā atmetu kā pārāk nehigiēnisku.
starp citu, kosmo, gt ir lieliski lietojams kā mobilais barčons. bildē redzamās pakaļlampiņas, kā jau būsi ievērojis, viņam vairs nav, to es pārliku trekam. bet ar pakaļlampiņām skaties - ja kaut ko vadāsi uz bagāžnieka, nav jēgas likt klasisko zemsēdekļa lampiņu, labāk pameklēt drusku grūtāk atrodamās bagāžnieka galā vai kur citur stiprināmās.