Aizgāju uz veikalu, jo dārgo ģimeni vajadzēja pabarot. Veikals ir nu max 3 min gājienā. Tagad man ir iesnas, klepus un vispār šķiet, ka nolišu karoti šovakar. A viņiem lūk bij slikums celties un aizet tai draņķa tomātu mērcei pakaļ. Būtu jau labi, ja es ēstu to tomātu mērci. Bet es neēdu un tagad lūk vienīgā mirstu nost.

Nākošreiz izlikšos par beigtu, kad prasīs, lai uzcepu picu. Redz pie kā tas viss noved.