es laikam neteicu, ka man bija mazliet žēl izbraukt no Holandes. gribējās vēl ilgāk palikt pludmalēs, skatīties futbola spēles kopā ar saules balinātajiem brašajiem jaunekļiem, kas burtiski pazuda no apvāršņa, iebraucot Beļģijā līdz ar oranžajiem holandiešu karodziņiem. un es tāda domāju, ka jāpieraksta Holande > Beļģija.. bet tas aizmirsās, iepazīstoties izstādes atklāšanā ar kaliforniešu sērferiem - pavērās jauni apvāršņi un saulaināki krasti, bet Beļģija neapšaubāmi arī ir ļoti skaista zeme. Eiropa ir vispār interesanta vieta, kur vērot.. mājas.
tā nu es devos prom no Beneluksa ar savu veco tērauda Holandieti, pabraucu zem sliedēm, uzgāju it kā pareizo ielu, tātad bija jau bez piecām pieci un man sākās neliela panika, ka varbūt šī nav pareizā vieta un es piebraucu pie kāda zolīda beļģa ar tumšu biezu bārdu un lielu ādas somu, prasot vai šī būtu rue de France. viņš teica - jā un kāpa autobusā. tad izvilku biļeti un prasīju, vai šis ir tas autobuss, un viņš teica - jā. es vēl aizelsusies lietišķi atsaucos: geniale! atbalstīju divriteni pret ceļazīmi un iekāpu autobusā līdz ar viņu. viņš mazliet izbrīnīti pasmaidīja, apsēdās sēdeklī tieši priekšā un visu ceļu palaikam mazliet pagriezās atskatīties.. vārdu sakot, kāpjot laukā, neskatoties uz to, ka bija palikušas vien kādas 5 minūtes līdz vārtu atvēršanai, mēs sapīpējām cigareti un iemīlējāmies.