madonas pasakas
Biju vakar ciemos pie čigāniem. Mīlīgie ļaudis. Zinu, zinu- neticēsi. Bet iesaku atrast kādus Labus čigānus un pasēdēt ar viņiem kādas naksnīgas stundas. Der arī krēsla un visas citas stundas.

'Zvani man nākamnedēļ'
-kāpēc?
'jo tagad mans telefons ir lombardā'

Raibi ļaudis. Ar labu humoru. Karstu koķetēriju.
'Es tevi varētu nozagt un aizvest prom'
-jā, jā. noburt par baltu zaķīti un ielikt azotē.
'Mēs dzīvotu zaru būdā un pārtiktu no dabas'
-jā. jā.

Bet īstenībā lielajam vairumam dzīvot ir grūti. Puse pārcēlusies uz angliju. Tu teiksi- lai brauc. Lai brauc.

-rīt svētdiena.
'nē, sestdiena'
-kāpēc sarkans?
'ivan kupala djeņ. esmu pareizticīgais'

Un pēdējā saruna uz sliekšņa par to, lai es obligāti nokristos, jo citādi nenonākšu debesīs (te nepalīdz dzīves aforisms). Savdabīga reliģiozitāte. Es apsolu, ka centīšos.
Un Dolārs pavada mani cauri svešai naksnīgai pilsētai starp diviem un trijiem, starp rīgas ielu un saules. Un vai es tiešām tikšu mājās?

[Atrodi cilvēkos labo naksnīgās stundās. der arī citas]