aiz līkuma ir vēl viens līkums
Es apņemos neapņemties. Apņemšanās ierobežo. Darīt to tikai tāpēc, ka apņēmos. Izklausās pēc piespiešanas vai piespiešanās. Nešķiet, ka darbība pēc apņemšanās sanāks produktīva. Gribasspēks ir viltīga lieta. Tas ir tik cik ir un viss. Ha! Ne un, ne viss, pat ne punkts. Citējot vienu cilvēku, kas manī simpātijas neizraisa : "vakardiena ir aizgājusi, tā paliek Dieva ziņā. Par rītdienu nekas vēl nav zināms, arī tā ir Dieva ziņā. Mums paliek vien šodiena, kad daram ko gribam, kuru mainam kā patīk. Par vakardienu un rītdienu nav ko lauzīt galvu, tās ir Dieva." Tikai nezkāpēc cilvēki ātri vien izdzēš šādas interesantas domas. Man patika. Žēl, ka nozuda. Nav ko raizēties par vakardienu un rītdienu, jo tās vairs vai vēl nav mūsējās. Kaut kas līdzīgs, labs, bija par auto. Brīvs savā izvēlē.

Par sapņiem gan es gribētu aizdomāties. Divas naktis pēc kārtas. Īsi un pozitīvi. Bet cilvēki liek aizdomāties. Nerunājot par iepriekšējiem sapņiem, kas interesanti bija citos veidos.

Ejot pārbaudīt atklājas, ka aiz šī līkuma ir vēl viens līkums. Neierasti ceļi parasti fascinē un aizrauj.